Nejaušība EIC Accelerator novērtējumā: vilšanās un atbildības trūkums
Ievads: EIC Accelerator novērtēšanas procesa neparedzamība Programmas European Innovation Council (EIC) Accelerator novērtēšanas process, jo īpaši 1. un 2. solī, ir pilns ar neparedzamību un nejaušības sajūtu, kas rada neapmierinātību pretendentu vidū. Šo problēmu saasina tas, ka nav skaidru seku vērtētājiem, kuri sniedz nekonsekventus, nepareizus vai neinformētus novērtējumus. Projektu atlases pretendentu “veiksmes faktors” ir ziņojuši par gadījumiem, kad atkārtoti iesniegtie priekšlikumi ar minimālām izmaiņām vai bez izmaiņām ir bijuši veiksmīgi, tādējādi mazinot procesa uzticamību. Šī nejaušība, ko dēvē par “veiksmes faktoru”, ir nozīmīgs noteicošais faktors augstas kvalitātes piedāvājumu atlasē. Šo nekonsekvenci vēl vairāk izceļ gadījumi, kad uzņēmumi tiek noraidīti, lai piesaistītu noteiktu finansējuma apjomu, bet citi tiek atlasīti, neskatoties uz to, ka tie ir piesaistījuši ievērojami vairāk. Atbildības trūkums un nekonsekventa atgriezeniskā saite Programmai EIC Accelerator trūkst mehānisma, kas liktu vērtētājiem atbildēt par savu novērtējumu konsekvenci. Noraidītie pretendenti parasti nav motivēti publiskot savus noraidījumus, kā rezultātā vērtēšanas procesā trūkst caurskatāmības. Šī situācija atstāj profesionālus konsultantus un rakstniekus kā galvenos gadījumu pētījumu apkopotājus, kuros ir sīki aprakstītas šīs neatbilstības. Priekšlikuma atkārtota iesniegšana: liecība par nejaušību Vēsturiski daudziem projektiem pirms finansējuma saņemšanas bija jāiesniedz vairāki iesniegumi (3 līdz 5 mēģinājumi), kas liecina, ka novērtēšanas process ir pārāk nejaušs, lai iegūtu konsekventus un vēlamus rezultātus. Neskatoties uz uzlabojumiem vērtētāju atsauksmēs pēc 2020. gada, nejaušība joprojām ir būtiska problēma. Potenciālie risinājumi nejaušības mazināšanai Vērtētāju un žūrijas locekļu atbildība: tādas sistēmas ieviešana, kurā vērtētāji un žūrijas locekļi tiek novērtēti, pamatojoties uz viņu lēmumu precizitāti, varētu mazināt dažas no šīm problēmām. Piemēram, varētu ieviest “brīdinājumu” sistēmu vērtētājiem, kuri nepareizi novērtē projektus, piešķirot brīdinājumus par nekonsekventu vērtējumu salīdzinājumā ar vēlākiem posmiem. Uzlabota komunikācija un konsekvence: varētu palīdzēt uzlabota saziņa starp 1. un 2. posma attālinātajiem vērtētājiem un 3. posma žūrijas locekļiem, kuriem ir atšķirīga pieredze un finansēšanas kritēriji. Noraidījuma iemeslu konsekvences nodrošināšana visos vērtēšanas posmos arī samazinātu nejaušību. Detalizētu vērtēšanas kritēriju un rezultātu publiskošana: Pārskatāmāka vērtēšanas kritēriju komunikācija un detalizēti, anonimizēti vērtēšanas rezultāti varētu sniegt pretendentiem skaidrākas cerības un mazināt pārsteiguma elementu lēmumos. Secinājums: nejaušības risināšana labāku rezultātu sasniegšanai Nejaušība EIC Accelerator novērtēšanas procesā rada būtisku izaicinājumu, kas jārisina. Atbildības pasākumu ieviešana vērtētājiem un konsekvences un pārskatāmības nodrošināšana novērtēšanas procesā ir būtiski soļi, lai padarītu EIC Accelerator par godīgāku un uzticamāku finansējuma iespēju Eiropas novatoriem.