ES Inovāciju fonds 2025.–2026. gadam: pieteikšanās ceļvedis, termiņi un padomi panākumiem

ES Inovāciju fonds ir viena no pasaulē lielākajām inovatīvu tīro tehnoloģiju finansēšanas programmām, kuras mērķis ir plašā mērogā ieviest tirgū nulles neto emisiju risinājumus. To finansē ieņēmumi no ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS), un tas atbalsta pirmreizējus projektus, kas ievērojami samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un palīdz Eiropai sasniegt klimatneitralitāti. Šajā pārskatā ir paskaidrots, kas ir Inovāciju fonds, kas var pieteikties, kā darbojas pieteikšanās process, un sniegti norādījumi – sākot no galvenajiem 2025. un 2026. gada termiņiem līdz padomiem spēcīga Inovāciju fonda priekšlikuma sagatavošanai. Neatkarīgi no tā, vai plānojat pieteikties patstāvīgi vai ar Inovāciju fonda konsultanta vai priekšlikuma rakstītāja palīdzību, šīs atziņas palīdzēs jums orientēties procesā un uzlabos jūsu izredzes gūt panākumus Inovāciju fondā.

Kas ir ES Inovāciju fonds?

ES Inovāciju fonds nodrošina ievērojamas dotācijas inovatīvu neto nulles emisiju tehnoloģiju ieviešanai rūpnieciskā mērogā, ko finansē ES ETS. Inovāciju fonds ir uz klimatu vērsta finansēšanas programma, ko izveidojusi Eiropas Komisija (Klimata politikas ĢD), lai finansētu inovatīvu mazoglekļa tehnoloģiju demonstrēšanu un paplašināšanu. Tas aizstāj iepriekšējo NER300 programmu, un paredzams, ka līdz 2030. gadam tas piešķirs aptuveni 38 miljardus eiro progresīviem dekarbonizācijas projektiem. Atšķirībā no tradicionālā pētniecības un attīstības finansējuma (piemēram, “Apvārsnis Eiropa”), Inovāciju fonds nav paredzēts fundamentāliem pētījumiem – tas ir vērsts uz projektiem izmēģinājuma, demonstrācijas vai pirmās rūpnieciskās ieviešanas posmā, samazinot plaisu līdz komerciālai dzīvotspējai. Sedzot līdz 60% no attiecīgajām projekta izmaksām (ar dotācijām no miljoniem līdz simtiem miljonu eiro), tas palīdz uzņēmumiem pārvarēt augstās sākotnējās izmaksas un riskus, ļaujot tiem ātrāk laist tirgū inovatīvus klimata risinājumus.

• Mērķis: Fonda mērķis ir panākt ievērojamu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu grūti mazināmās nozarēs, vienlaikus stiprinot ES rūpniecības konkurētspēju. Tas atbalsta projektus tādās jomās kā atjaunojamā enerģija, enerģijas uzglabāšana, energoietilpīgas nozares (piemēram, tērauda, cementa, ķīmisko vielu ražošana), oglekļa uztveršana, izmantošana un uzglabāšana (CCUS), ūdeņradis, ilgtspējīgas degvielas un citas revolucionāras tīras tehnoloģijas. Investējot šajos pirmajos šāda veida projektos, Inovāciju fonds cenšas pavērt ceļu uz klimatneitralitāti Eiropā līdz 2050. gadam saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un Likumu par neto nulles emisijām rūpniecībā. Paredzams, ka veiksmīgi projekti 10 darbības gadu laikā nodrošinās ievērojamu CO₂ emisiju samazinājumu un kalpos par celmlaužiem, ko varēs atkārtot visā Eiropā.
• Mērogs: Inovāciju fonds no 2020. līdz 2030. gadam katru gadu rīko projektu pieteikumu konkursus, kurus finansē ES ETS kvotu izsoles. Katrs konkurss padara pieejamus miljardus eiro. Piemēram, 2024./2025. gada konkurss (2025. gada ciklam) piedāvā aptuveni 3,4 miljardus eiro dotāciju veidā – 2,4 miljardi eiro plašam nulles emisiju tehnoloģiju konkursam un 1 miljards eiro īpašam akumulatoru ražošanas konkursam. Turklāt fonds ir ieviesis konkurētspējīgas ūdeņraža izsoles (Eiropas Ūdeņraža bankas ietvaros), lai atbalstītu atjaunojamā ūdeņraža ražošanu. Finansējuma apmērs ir milzīgs: nesenā 2023. gada konkursa ietvaros 77 projektiem 18 valstīs tika piešķirti 4,2 miljardi eiro, un atsevišķiem projektiem tika piešķirti līdz pat 262 miljoniem eiro. Šis apmērs padara Inovāciju fondu par ļoti pievilcīgu iespēju uzņēmumiem ar drosmīgiem klimata inovāciju projektiem.

Kas var pieteikties un kādi projekti ir atbilstīgi?

• Atbilstīgie pretendenti: Principā jebkura juridiska persona — privāts uzņēmums, publiska iestāde, konsorcijs, mazs vai liels — var pieteikties Inovāciju fonda atbalstam, ja vien tā ir reģistrēta atbilstīgā valstī. Atbilstīgās valstis ir visas ES dalībvalstis, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas valstis, kas piedalās ES ETS (pašlaik Norvēģija, Islande un Lihtenšteina). Pieteikumu iesniedzēji var pieteikties individuāli (viens uzņēmums vai organizācija) vai kā vairāku partneru konsorcijs. Atšķirībā no dažām ES programmām, konsorcijs nav obligāts; viens uzņēmums var iesniegt priekšlikumu patstāvīgi. Tomēr visi projekti jāīsteno atbilstīgajās valstīs (t. i., projekta vietai un ietekmei jābūt ES/EEZ).
• Atbilstīgie projekti: Inovāciju fonds atbalsta plašu projektu veidu klāstu, taču tiem ir kopīga tēma – inovatīvas tehnoloģijas ar ievērojamu ietekmi uz klimatu, kas ir gatavas paplašināšanai. Atbilstīgo projektu galvenās iezīmes ir šādas:
  • Klimata ietekme: Projektam ir būtiski jāsamazina SEG emisijas vienā no atbilstīgajām nozarēm. Šīs nozares aptver atjaunojamo enerģiju (piemēram, nākamās paaudzes saules enerģiju, vēja enerģiju, atjaunojamo ūdeņradi), enerģijas uzglabāšanu, energoietilpīgas nozares (piemēram, zema oglekļa satura tērauda, cementa, ķīmisko procesu ražošanu), oglekļa uztveršanu, izmantošanu un uzglabāšanu, alternatīvās degvielas, nulles neto emisiju mobilitāti un pat klimatam draudzīgas ēku tehnoloģijas. Paredzamā CO₂ (vai līdzvērtīga) emisiju samazināšana 10 gadu laikā ir kritiski svarīgs faktors – projektiem ir jānosaka, cik daudz emisiju tie ļaus novērst, salīdzinot ar tradicionālajām tehnoloģijām.
  • Inovatīva tehnoloģija: Projektiem jābūt ar augstu inovāciju pakāpi. Parasti tas nozīmē pirmreizēju vai jaunu tehnoloģiju rūpnieciskā mērogā, kas vēl nav komerciāli pieejama tirgū. Runājot par tehnoloģiskās gatavības līmeni (TRL), Inovāciju fonds parasti aplūko aptuveni TRL 8, t. i., tehnoloģiju, kas ir pierādījusi sevi pilotprojektā un tagad atrodas pirmajā komerciālajā demonstrācijā. Tīri pētniecības vai laboratorijas projekti (TRL 6–7 vai zemāk) netiek finansēti; tā vietā projektam jābūt komercializācijas sliekšņa, demonstrējot revolucionāru risinājumu reālā darbības vidē. Šī uzmanība nodrošina, ka fonds atbalsta inovatīvus projektus, kas ieviesīs jaunas tehnoloģijas, nevis pētniecības projektus vai jau pilnībā komerciālus risinājumus.
  • Briedums un dzīvotspēja: Tiek izskatīti tikai projekti, kas ir pietiekami nobrieduši plānošanas, biznesa modeļa un finanšu struktūras ziņā. Praksē tas nozīmē, ka līdz pieteikuma iesniegšanas brīdim jums ir jābūt labi izstrādātam projektam: veiktām priekšizpētēm, biznesa plānam, inženiertehniskajiem plāniem un ideālā gadījumā galvenajām atļaujām, kas jau ir procesā. ES sagaida, ka Inovāciju fonda projektam jābūt gatavam investīcijām – kaut kam tādam, ko jūs varētu iesniegt investoriem vai sava uzņēmuma valdei galīgā investīciju lēmuma pieņemšanai. Agrīnās stadijas idejas bez konkrētiem īstenošanas plāniem, visticamāk, tiks noraidītas. Turklāt projekta īstenošana nedrīkst būt sākta pirms pieteikuma iesniegšanas, piemēram, nedrīkst būt uzsākta būvniecība un nedrīkst būt parakstīti neatsaucami līgumi. (Sagatavošanas pasākumi, piemēram, zemes vai provizorisko atļauju iegūšana, ir pieņemami.)
  • Projekta apjoms: Fonds nodrošina gan lielus, gan mazus projektus, taču tos var risināt, izmantojot dažādus uzaicinājumus vai plūsmas. Vēsturiski "liela mēroga" projekti tika definēti kā tie, kuru kapitālieguldījumi pārsniedz 7,5 miljonus eiro, un "maza mēroga" projekti, kuru kapitālieguldījumi ir mazāki par 7,5 miljoniem eiro. Nesenajos uzaicinājumos Komisija vēl vairāk stratificēja projektu lielumu, piemēram, 2024./2025. gada uzaicinājums bija strukturēts tā, lai atsevišķās kategorijās tiktu izskatīti lieli projekti (CAPEX virs 100 miljoniem eiro), vidēja mēroga projekti (20–100 miljoni eiro) un mazi projekti (2,5–20 miljoni eiro). Pilotprojektiem (ļoti inovatīviem, bet vēl nepierādītiem plaša mēroga projektiem) ir paredzēta arī īpaša programma. Tas nozīmē, ka var konkurēt dažāda mēroga projekti – neatkarīgi no tā, vai plānojat 10 miljonu eiro vērtu pilotrūpnīcu vai 200 miljonu eiro vērtu komerciālu objektu, ir pieejama pieteikšanās sistēma. Tomēr paturiet prātā, ka jo lielāka ir ietekme uz klimatu (un pieprasītais finansējums), jo sīvāka ir konkurence.

Rezumējot, atbilstošie projekti ir tie, kas piedāvā pārliecinošu, inovatīvu risinājumu emisiju samazināšanai Eiropā, ar labi sagatavotu plānu un atrodas atbilstīgā valstī. Ja jūsu projekts atbilst šiem kritērijiem, varat apsvērt iespēju sagatavot pieteikumu Inovāciju fondam.

Kā pieteikties: Inovāciju fonda pieteikšanās process

• Priekšlikumu iesniegšana: Lai meklētu finansējumu, projektu virzītājiem jāpiesakās atklātā Inovāciju fonda projektu pieteikumu konkursā. Uzaicinājumi parasti tiek izsludināti katru gadu (parasti vēlā rudenī vai ziemā) Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē un ES finansējuma un iepirkumu portālā. Piemēram, 2025. gada cikla uzaicinājums tika atklāts 2024. gada 3. decembrī. Visi pieteikuma materiāli tiek iesniegti elektroniski, izmantojot ES finansējuma un iepirkumu portālu – nav nepieciešams iesniegt dokumentus papīra formātā vai pa e-pastu. Potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem vispirms jāizveido ES pieteikšanās konts un jāreģistrē sava organizācija portālā (ja tas vēl nav izdarīts), lai piekļūtu pieteikuma veidlapām.
• Vienpakāpes lietojumprogramma: Pašlaik Inovāciju fonds saviem galvenajiem uzsaukumiem izmanto vienpakāpes pieteikšanās procesu. Tas nozīmē, ka pretendentiem vienā piegājienā ir jāsagatavo pilns projekta priekšlikums (atšķirībā no dažām ES programmām, kurām vispirms ir koncepcijas apraksts). Nenovērtējiet par zemu šīs pūles – pilns Inovāciju fonda priekšlikums var būt 200–300 lappušu garš, ieskaitot tehniskos pielikumus. Jums būs jāaizpilda detalizētas pieteikuma veidlapas un jāaugšupielādē daudzi dokumenti: projekta apraksts, biznesa plāns, finanšu modelis, īstenošanas plāns, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju aprēķini un citi. Pieteikumam nepieciešama rūpīga analīze – piemēram, jums ir jāaprēķina sākotnējās un prognozētās emisijas (izmantojot ES sniegtās metodoloģijas), jāveic izmaksu analīze un bieži vien jāveic dzīves cikla novērtējums. Šo materiālu sagatavošana var ilgt vairākus mēnešus daudznozaru komandas darba, tāpēc ir svarīgi sākt darbu laicīgi.
• Novērtējums: Kad iesniegšanas termiņš ir beidzies, visi priekšlikumi tiek rūpīgi pārbaudīti atbilstoši kritērijiem un pēc tam tos izvērtē neatkarīgi eksperti, ko ieceļ Eiropas Komisija. Katrs atbilstošais priekšlikums tiek vērtēts pēc pieciem galvenajiem piešķiršanas kritērijiem:
  1. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana — cik daudz emisiju projekts novērsīs vai samazinās? (Jo lielāki un rentablāki ietaupījumi, jo labāk.)
  2. Inovācijas pakāpe — cik jauna un revolucionāra ir tehnoloģija, salīdzinot ar jaunākajām tehnoloģijām?
  3. Projekta brieduma pakāpe — cik attīstīts ir projekts plānošanas, atļauju saņemšanas, finansējuma un gatavības īstenošanai ziņā?
  4. Mērogojamība/Atkārtojamība — vai risinājumu var paplašināt vai atkārtot citur, maksimāli palielinot ietekmi visā ES?
  5. Izmaksu efektivitāte — cik izmaksu ziņā efektīvs ir projekts, mērot pēc pieprasītā finansējuma apjoma uz katru novērsto CO₂ ekvivalenta tonnu? Projekti saņem punktus katrā kategorijā. Finansējuma piešķiršanai tiek izskatīti tikai tie priekšlikumi, kas atbilst minimālajām prasībām visos kritērijos, un pēc tam tiek atlasīti priekšlikumi ar visaugstāko punktu skaitu, līdz ir izsmelts uzsaukuma budžets. Jāatzīmē, ka atlase ir tehnoloģiski neitrāla un ģeogrāfiski neitrāla: nav noteiktu kvotu pa nozarēm vai valstīm — priekšlikuma vērtība tiek vērtēta tikai pēc šiem kritērijiem. Tas padara konkurenci sīvu. (Piemēram, 2023. gada uzsaukumā tika iesniegti 337 pieteikumi no visas Eiropas, no kuriem tikai 85 projekti tika iepriekš atlasīti dotācijām.) Pēc izvērtēšanas parasti tiek paziņots uzvarētāju projektu saraksts (parasti gada beigās). Projekti, kas saņēma augstu novērtējumu, bet netika finansēti (budžeta ierobežojumu dēļ), var tikt iekļauti rezerves sarakstā — dažreiz, ja citi atsauc projektus, rezerves projektiem ir iespēja, kā tas notika 2024. gadā. Visi pretendenti saņem atsauksmes. Augstas kvalitātes priekšlikumi, kas netika finansēti, saņem arī “Izcilības zīmogu” (STEP) kā atzinību, kas var palīdzēt meklēt citu finansējumu.
• Laika grafiks no pieteikuma līdz dotācijas saņemšanai: Process no iesniegšanas līdz līdzekļu saņemšanai ir ilgs. Piemēram, 2025. gada uzaicinājumam termiņš bija 2025. gada 24. aprīlis, un rezultāti ir gaidāmi līdz 2025. gada 4. ceturksnim, bet dotāciju līgumi — līdz 2026. gada 1. ceturksnim. Citiem vārdiem sakot, starp termiņu un dotāciju līguma noslēgšanu paiet aptuveni 8–10 mēneši. Kopumā no brīža, kad sākat gatavot savu priekšlikumu, līdz brīdim, kad, iespējams, faktiski uzsākat savu finansēto projektu, var paiet krietni vairāk nekā gads. Saskaņā ar ES datiem pavasara iesniegumu izvērtēšanas rezultāti tiek saņemti vēlā rudenī, un, ja tie tiek atlasīti, dotāciju līgums tiek parakstīts dažus mēnešus pēc tam. Pēc tam projektiem ir līdz četriem gadiem, lai pabeigtu finanšu procesu un sāktu īstenošanu. Tas nozīmē, ka pieteikumu iesniedzējiem jāplāno ilgs sagatavošanās laiks un jānodrošina, lai viņu projekta laika grafiks to iekļautu.
• Lietošanas padomi: Noteikti rūpīgi izlasiet oficiālo uzaicinājuma dokumentāciju un norādījumus, kas sniegti Finansējuma un iepirkumu portālā. Eiropas Komisija parasti sniedz detalizētus norādījumus, veidnes un pat tīmekļa seminārus vai informācijas dienas pieteikumu iesniedzējiem (piemēram, 2024. gada decembrī tika rīkota informācijas diena IF24 uzaicinājumam). Ja kaut kas nav skaidrs, izmantojiet jautājumu un atbilžu sadaļu. Un svarīgi ir iesniegt pieteikumus pirms termiņa beigām – portāls tiks slēgts nekavējoties termiņa beigās (parasti plkst. 17:00 pēc Centrāleiropas laika iesniegšanas termiņa beigās), un novēloti iesniegumi netiks pieņemti. Ieteicams augšupielādēt failus dažas dienas agrāk, lai izvairītos no pēdējā brīža tehniskām problēmām.

Sadarbība ar Inovāciju fonda konsultantu vai rakstnieku

Uzvaroša Inovāciju fonda pieteikuma sagatavošana ir sarežģīts un resursietilpīgs uzdevums. Daudzi uzņēmumi izvēlas nolīgt Inovāciju fonda konsultantu vai priekšlikumu rakstītāju, lai palielinātu savas izredzes gūt panākumus. Vai jums vajadzētu apsvērt iespēju nolīgt kādu? Lūk, kā zinošs konsultants vai grantu rakstītājs var sniegt pievienoto vērtību:

• Stratēģiskā vadība un iespējamības pārbaude: Pieredzējuši Inovāciju fonda konsultanti vispirms izvērtēs, vai jūsu projekts atbilst fonda mērķiem un kritērijiem. Viņi bieži veic dzīvotspējas pārbaudi vai projekta novērtējumu, lai novērtētu projekta stiprās un vājās puses salīdzinājumā ar konkurentiem. Ja jūsu projekta koncepcija joprojām ir pārāk agrīnā stadijā vai tajā trūkst galveno elementu, konsultants var ieteikt, vai turpināt tagad vai varbūt pilnveidot un pieteikties nākamajā uzsaukumā (ieteikums “turpināt/neturpināt”). Tas ļauj jums ietaupīt pūles pieteikumā, kas vēl nav gatavs.
• Projekta saskaņošana ar finansēšanas kritērijiem: Konsultants sniedz zināšanas par Inovāciju fonda vērtēšanas kritērijiem un Eiropas politikas prioritātēm. Viņš var palīdzēt noteikt jūsu projekta darbības jomu, lai tas atbilstu vērtētāju gaidām, nodrošinot, ka jūs izceļat aspektus, kas piešķir punktus. Piemēram, viņš var palīdzēt aprēķināt siltumnīcefekta gāzu emisiju novēršanu, izmantojot atbilstošu metodoloģiju, vai ieteikt veidus, kā uzsvērt jūsu projekta ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā un Zaļā kursa īstenošanā. Viņš nodrošinās, ka jūsu projekta apraksts pārliecinoši risina visus piecus kritērijus (inovācijas, ietekme, briedums, mērogojamība, izmaksas).
• Priekšlikuma rakstīšana un dokumentācija: Izstrādāt skaidru un pārliecinošu priekšlikumu ir māksla. Inovāciju fonda rakstnieki ir prasmīgi formulēt sarežģītus tehniskus projektus tā, lai tie būtu pārliecinoši vērtētājiem. Viņi var uzņemties vadību pieteikuma dokumentu rakstīšanā vai sniegt būtisku rediģēšanu un atsauksmes, lai pilnveidotu jūsu melnrakstus. Viņi nodrošina, ka valoda ir skaidra, mērķi un ietekme ir labi izskaidroti un ka ir sniegta katra nepieciešamā detaļa vai pielikums. Labs grantu rakstnieks arī palīdzēs izvairīties no bieži sastopamām kļūdām, piemēram, neatbilstībām starp tehnisko un finanšu sadaļu vai trūkstošas informācijas, kas varētu maksāt punktus.
• Pieteikuma projekta vadība: Tā kā Inovāciju fonda pieteikums sastāv no daudzām daļām (tehniskais plāns, finanšu modelis, vides analīze utt.), konsultanti bieži darbojas kā projektu vadītāji priekšlikumu procesā. Viņi noteiks laika grafikus, koordinēs dažādu departamentu vai partneru sniegto informāciju un pārbaudīs, vai visas veidlapas ir pareizi aizpildītas. Viņi arī pārliecinās, ka galīgā iesnieguma veidlapa ir pilnīga un savlaicīga, augšupielādējot visu portālā krietni pirms termiņa beigām.
• Pieredze no iepriekšējiem panākumiem: Pieredzējuši Inovāciju fonda konsultanti parasti ir bijuši iesaistīti vairāku pieteikumu izstrādē un zina, kā izskatās veiksmīgs priekšlikums. Daudzi no viņiem ir inženieri vai finanšu eksperti, kas var validēt jūsu datus vai stiprināt jūsu biznesa plānu. Piemēram, viņi var pārskatīt jūsu izmaksu pieņēmumus vai ieteikt uzlabojumus jūsu riska mazināšanas plānā. Dažas konsultāciju firmas pat piedāvā atbalstu dotāciju līgumu sarunās, ja jūs uzvarat. Šis pilnais atbalsts var būt nenovērtējams, īpaši tiem, kas iesniedz pieteikumus pirmo reizi, vai mazākiem uzņēmumiem ar ierobežotu iekšējo priekšlikumu iesniegšanas kapacitāti.

Vai tas ir tā vērts? Lai gan konsultanta nolīgšana ir papildu izmaksas, tā var ievērojami palielināt jūsu priekšlikuma kvalitāti un veiksmes izredzes. Ņemot vērā finansējuma apmēru (potenciāli desmitiem miljonu eiro dotācijā), ieguldījums profesionālajā atbalstā bieži vien atmaksājas. Iepriekšējās Inovāciju fonda kārtās daudziem uzvarējušajiem projektiem bija eksperti konsultanti vai rakstnieki. Piemēram, reģionālās aģentūras ir palīdzējušas vietējiem uzņēmumiem nodrošināt finansējumu – divi Bavārijas tīro tehnoloģiju projekti ar atbalstu ieguva 91 miljonu eiro Inovāciju fonda dotācijās. Tāpat vairāki no 85 projektiem, kas tika atlasīti 2023. gada uzaicinājumā, tika sagatavoti ar specializētu konsultāciju firmu palīdzību. Šie eksperti var efektīvāk vadīt procesu un palīdzēt izvairīties no kļūdām, kas varētu izjaukt citādi labu projektu.

Protams, konsultanta izmantošana nav obligāta – daudzas organizācijas veiksmīgi sagatavo pieteikumus pašas, īpaši, ja tām ir spēcīgas grantu rakstīšanas komandas. Taču, ja esat jauns ES finansējuma jomā vai jums trūkst iekšējo resursu, Inovāciju fonda konsultanta vai priekšlikumu rakstītāja piesaiste ir gudrs apsvērums. Vismaz pirms iesniegšanas varat lūgt ārēju priekšlikuma pārskatīšanu, lai iegūtu objektīvu atgriezenisko saiti.

• Konsultanta izvēle: Ja meklējat ārēju palīdzību, meklējiet uzņēmumus vai privātpersonas ar pieredzi Inovāciju fondā vai līdzīgās ES klimata/inovāciju programmās. Pajautājiet par viņu veiksmes līmeni un pārliecinieties, ka viņi saprot jūsu projekta tehniskos aspektus. Svarīgi ir skaidri vienoties par darbības jomu (piemēram, rakstīšana pretstatā konsultēšanai) un konfidencialitāti. Galu galā priekšlikums ir jūsu, taču konsultants var būt vērtīgs partneris jūsu vīzijas veidošanā un komunikācijā.

Galveno inovāciju fondu termiņi un uzaicinājumi 2025. un 2026. gadam

Plānojot Inovāciju fonda pieteikumu, laika izvēle ir ļoti svarīga. Tālāk ir norādīti galvenie datumi un termiņi 2025. gada uzsaukumam, kā arī paredzamais 2026. gadam:

• 2025. gada uzsaukums (IF24): Galvenais Inovāciju fonda konkurss tā sauktajam 2025. gada ciklam sākās 2024. gada 3. decembrī, un pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 2025. gada 24. aprīlis. Šis konkurss, ko bieži dēvē par IF24, faktiski aptver vairākas jomas: vienlaikus izsludināts vispārējs projektu konkurss par nulles enerģijas tehnoloģijām (budžets 2,4 miljardi eiro) un projektu konkurss par akumulatoru ražošanu (1 miljards eiro). Abu projektu termiņš bija viens un tas pats — 2025. gada 24. aprīlis. Paralēli 2024. gada 3. decembrī tika uzsākta otrā ūdeņraža izsole (zaļā ūdeņraža projektiem Eiropas Ūdeņraža bankas ietvaros), un iesniegšanas termiņš bija 2025. gada 20. februāris. Potenciālajiem pretendentiem savi pilni priekšlikumi bija jāiesniedz līdz šiem datumiem, izmantojot ES portālu. Pēc iesniegšanas novērtējuma rezultāti ir gaidāmi 2025. gada beigās (Komisija norādīja uz 2025. gada 4. ceturksni), un dotāciju piešķiršana būtu jāpabeidz līdz 2026. gada 1. ceturksnim. Tas nozīmē, ka veiksmīgie projekti no 2025. gada konkursa, visticamāk, varēs sākties 2026. gada sākumā.
• 2026. gada uzsaukums (paredzamais IF25): Eiropas Komisija parasti katru decembri izsludina jaunu Inovāciju fonda pieteikumu konkursu. Saskaņā ar šo modeli 2026. gada finansējuma pieteikumu konkurss ir paredzēts publicēt 2025. gada decembrī. Lai gan oficiālā informācija tiks sniegta 2025. gada beigās, pieteikumu iesniedzēji var paredzēt līdzīgu struktūru — potenciāli lielu vispārēju pieteikumu konkursu (iespējams, koncentrējoties uz prioritārām jomām, kas saskaņotas ar ES klimata politiku) un, iespējams, specializētus pieteikumus vai izsoles (piemēram, ūdeņraža jomā), jo Komisija turpina savu finansēšanas stratēģiju. Iesniegšanas termiņš, visticamāk, ir 2026. gada pavasarī, iespējams, ap 2026. gada aprīli (indikatīvi). Piemēram, ja pieteikumu konkurss tiks atklāts 2025. gada decembra vidū, termiņš varētu būt 2026. gada aprīlī pēc aptuveni 4 mēnešu pieteikumu iesniegšanas perioda. Vienmēr pārbaudiet oficiālo paziņojumu, lai uzzinātu precīzu datumu — tas tiks publicēts ES Klimata rīcības vietnē un Finansējuma un iepirkumu portālā. Šobrīd (2025. gada maijā) mēs sagaidām, ka 2026. gada uzaicinājuma laika grafiks atspoguļos iepriekšējās kārtas: uzsākšana 2025. gada decembrī, termiņš aptuveni 2026. gada aprīlī, rezultāti līdz 2026. gada beigām un dotāciju parakstīšana līdz 2027. gada sākumam.
• Nākotnes zvani: Inovāciju fonds turpinās darboties arī pēc 2026. gada, izsludinot ikgadējus uzaicinājumus līdz 2030. gadam atkarībā no ETS ieņēmumu pieejamības. Katra gada uzaicinājumam var būt atšķirīgas fokusa jomas vai atsevišķs budžets (Komisija ir saskaņojusi uzaicinājumus ar tādām iniciatīvām kā Neto nulles emisiju rūpniecības likums un REPowerEU). Tātad, ja jūsu projekts nav gatavs laikus līdz 2025. vai 2026. gadam, varat tiekties uz turpmākiem uzaicinājumiem, taču ņemiet vērā, ka konkurence pieaug, fondam iegūstot popularitāti. Ir svarīgi sekot līdzi jaunākajām uzaicinājumu tēmām un prasībām (pierakstieties ES Klimata rīcības informatīvajiem biļeteniem vai regulāri apmeklējiet fonda tīmekļa vietni).

Termiņi ir absolūti. Termiņa nokavēšana nozīmē gaidīšanu līdz nākamajam uzaicinājumam (parasti gadu vēlāk). Tāpēc, tiklīdz uzaicinājuma datumi ir paziņoti, strādājiet atpakaļgaitā, lai plānotu savu priekšlikumu sagatavošanu. Daudzi veiksmīgie pretendenti faktiski sāk izstrādāt savus priekšlikumus mēnešus pirms uzaicinājuma izsludināšanas. Piemēram, lai ievērotu aprīļa termiņu, ir ieteicams sākt nopietnu sagatavošanos ne vēlāk kā iepriekšējā rudenī. Daži pat sāk apkopot datus gadu agrāk, īpaši sarežģītiem inženiertehniskiem projektiem.

Visbeidzot, arī pēc pieteikumu iesniegšanas termiņiem sekojiet līdzi visām atbalsta aktivitātēm, kas saistītas ar uzaicinājumiem. Komisija un CINEA (fonda īstenojošā aģentūra) dažas nedēļas pēc uzaicinājuma sākuma bieži rīko informācijas dienas, tīmekļa seminārus un “orientācijas dialogus” pieteikumu iesniedzējiem, kuros varat uzdot jautājumus un precizēt neskaidrības. Šie pasākumi parasti notiek decembrī vai janvārī, un uzaicinājums beidzas pavasarī. Tie tiek izziņoti Inovāciju fonda tīmekļa vietnē, un parasti tajos var piedalīties bez maksas. Izmantojot šos pasākumus, jūs varat gūt noderīgu ieskatu par to, ko vērtētāji meklē, un par jebkādiem jauniem elementiem konkrētā uzaicinājumā.

Labākā prakse spēcīga inovāciju fonda priekšlikuma izstrādei

Inovāciju fonda dotācijas nodrošināšana ir izaicinājums, taču ar pareizo pieeju jūs varat ievērojami uzlabot sava priekšlikuma izredzes gūt panākumus. Šeit ir sniegti daži labākās prakses piemēri un padomi veiksmīga Inovāciju fonda priekšlikuma izstrādei:

• Sāciet laicīgi un rūpīgi plānojiet: Kā minēts, pieteikuma sagatavošana ir liels uzdevums (simtiem lappušu dokumentācijas), kam nepieciešams ievērojams laiks. Sāciet organizēt savu komandu un uzdevumus pēc iespējas ātrāk – ideālā gadījumā vairāk nekā 6 mēnešus pirms termiņa beigām. Sadaliet darbu: tehniskais projekts, emisiju aprēķini, finanšu modelēšana, atļaujas utt. Izveidojiet laika grafiku ar iekšējiem kontrolpunktiem. Tas nodrošinās, ka jums nebūs jāsteidzas pēdējā brīdī. Padoms. Ja konkurss vēl nav atvērts, izmantojiet iepriekšējā konkursa dokumentus kā vadlīnijas – prasības bieži vien ir līdzīgas, un jūs varat sagatavot projektu krietni iepriekš.
• Izprotiet vērtēšanas kritērijus un pielāgojiet savu priekšlikumu atbilstoši: Saskaņojiet katru sava priekšlikuma sadaļu ar pieciem kritērijiem (siltumnīcefekta gāzu ietekme, inovācija, briedums, mērogojamība, izmaksas). Nodrošiniet vērtētājiem vieglu iespēju saskatīt jūsu izcilību katrā jomā. Piemēram, veltiet sadaļu siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma kvantitatīvai noteikšanai (ar skaidriem aprēķiniem un atsaucēm uz sniegto metodoloģiju) un izceliet skaitli (piemēram, “Mūsu projekts līdz 2030. gadam ļaus ietaupīt ~XXX 000 tonnu CO₂e gadā”). Pasvītrojiet, kas jūsu tehnoloģijā ir inovatīvs un kā tas atšķiras no jaunākās tehnoloģijas – atcerieties, ka tiks finansēti tikai projekti, kas ir patiesi jauni salīdzinājumā ar pašreizējiem risinājumiem. Demonstrējiet projekta briedumu, uzskaitot spēkā esošās atļaujas, iepirkuma līgumus vai partnerības, kā arī stabilu izpildes plānu (parādot, ka projekts būtībā ir gatavs finansējuma piesaistei). Apspriediet mērogojamību/atkārtojamību – piemēram, vai to varētu ieviest 10 citās vietās vai pavērt ceļu visas nozares pārejai? Sniedziet pierādījumus, ja tādi ir pieejami (intereses vēstules utt.). Un pievērsiet uzmanību izmaksu efektivitātei: pieprasītajai dotācijas summai jābūt pamatotai ar ietekmi uz klimatu. Projekti tiek vērtēti pēc eiro par katru ietaupīto CO₂ tonnu, tāpēc, ja jūsu izmaksas par tonnu ir augstas, paskaidrojiet, kāpēc (varbūt tā ir pirmreizēja problēma, kas tiks atrisināta utt.), un parādiet izpratni par izmaksu efektivitāti.
• Izstrādājiet stabilu biznesa plānu: Uztveriet savu Inovāciju fonda priekšlikumu kā jauna uzņēmuma investīciju prospektu. Vērtētāji vēlas redzēt, ka projekts ir finansiāli un vadības ziņā pamatots, ne tikai tehniski. Iekļaujiet detalizētu biznesa plānu un finanšu modeli – tie ir obligāti pielikumi. Parādiet plānotos CAPEX, OPEX, ieņēmumus (ja tādi ir) un to, kā projekts sasniegs ilgtermiņa dzīvotspēju. Ja projekts nav ekonomiski dzīvotspējīgs bez oglekļa cenas noteikšanas vai atbalsta, esiet atklāts, bet aprakstiet, kā tas veicina mācīšanos vai izmaksu samazināšanu nākotnē. Uzsveriet līdzfinansējuma avotus: atcerieties, ka fonds parasti līdzfinansē līdz 60% no papildu izmaksām, tāpēc jums ir jāparāda, no kurienes tiks iegūta pārējā investīcija (piemēram, uzņēmuma pašu kapitāls, banku aizdevumi, valsts dotācijas). Skaidra finansēšanas stratēģija un atbalsta vēstules no investoriem vai bankām var ievērojami stiprināt jūsu priekšlikuma briedumu un ticamību. Tāpat detalizēti aprakstiet sava projekta komandas pieredzi – parādiet, ka konsorcijam vai uzņēmumam ir zināšanas, lai īstenotu šo projektu.
• Izceliet klimata papildināmību: Inovāciju fonda mērķis ir maksimāli palielināt ietekmi uz klimatu. Jūsu priekšlikumā ir skaidri jānorāda, kāpēc projekts netiktu turpināts (vai sniegtu daudz mazāku ieguvumu klimata jomā) bez dotācijas. Piemēram, iespējams, tehnoloģijai ir augstas sākotnējās izmaksas vai riski, ko tirgus pašlaik nefinansē, tāpēc ir nepieciešams valsts atbalsts. Ar šo argumentu jūs risināt fonda pamatuzdevumu. Izmantojiet datus: piemēram, “Bez atbalsta mūsu inovatīvā cementa rūpnīca darbotos ar 20% CO₂ samazinājumu; ar Inovāciju fonda dotāciju mēs varam sasniegt 90% samazinājumu, novēršot papildu 500 000 tCO₂/gadā, kas citādi turpinātu tikt emitēti.”
• Nodrošiniet tehnisko pamatotību un detalizāciju: Lai gan priekšlikums nav akadēmisks raksts, tam ir jāpārliecina eksperti, ka jūsu tehnoloģija ir zinātniski un tehniski ticama. Sniedziet pietiekami daudz informācijas par tehnoloģiju (dizains, procesa plūsma utt.), lai parādītu, ka jūs to pārzināt. Iekļaujiet pilotprojektu vai simulāciju rezultātus, lai pamatotu savus veiktspējas apgalvojumus. Ja izmantojat jaunu procesu, miniet visus patentus vai publikācijas, vai ekspertu ieteikumus. Vienlaikus saglabājiet skaidrojumus pieejamus – vērtētāji, iespējams, nav tieši jūsu nišas speciālisti, tāpēc paskaidrojiet visus īpašos terminus vai jēdzienus. Izmantojiet diagrammas vai tabulas (lietojumprogramma atļauj pielikumus), lai ilustrētu projekta dizainu un laika grafikus – attēls var attēlot sarežģītu procesu daudz ātrāk nekā teksts.
• Kvantificējiet visu, ko varat: Cik vien iespējams, sniedziet kvantitatīvus pierādījumus. Mērķi, metrika un skaitļi padara jūsu priekšlikumu pārliecinošāku. Emisiju gadījumā izmantojiet oficiālo aprēķina metodi un skaidri norādiet kopējo SEG emisiju apjomu, kas novērsts 10 gadu laikā. Inovāciju gadījumā, iespējams, kvantificējiet efektivitātes pieaugumu (piemēram, “50% mazāks enerģijas patēriņš nekā modernākajai tehnoloģijai”) vai citus veiktspējas uzlabojumus. Mērogojamības gadījumā norādiet potenciālu atkārtojamības scenāriju (piemēram, “ja šo tehnoloģiju piemērotu visām tērauda rūpnīcām Eiropā, tā varētu samazināt X miljonus tonnu CO₂ emisiju gadā”). Konkrēti skaitļi paliek recenzentu prātos un piešķir ticamību (tikai pārliecinieties, ka tie ir reālistiski un ar atbilstošu avotu).
• Esiet skaidrs un kodolīgs: Rakstīšanas skaidrība ir ļoti svarīga. Vērtētājiem ir jāizlasa simtiem lappušu; atvieglojiet viņu darbu, rakstot strukturētā un kodolīgā veidā. Izmantojiet virsrakstus un apakšvirsrakstus, kas atspoguļo vērtēšanas kritērijus vai pieteikuma veidlapā pieprasīto struktūru. Izmantojiet aizzīmes vai tabulas, lai apkopotu galveno informāciju (piemēram, siltumnīcefekta gāzu aprēķinu tabulu vai atskaites punktu laika grafiku). Izvairieties no nevajadzīga žargona un, ja nepieciešami tehniski termini, sniedziet īsu skaidrojumu. Atcerieties, ka jūsu priekšlikums būtībā ir prezentācija – tam jāstāsta pārliecinošs stāsts par inovācijām un ietekmi, ko pamato pierādījumi. Daudzi uzņēmumi izmanto Inovāciju fonda rakstnieku vai vismaz piesaista vairākus recenzentus, lai rediģētu tekstu saskaņotības un gramatikas ziņā – slikta rakstība var aizēnot lieliskas idejas, tāpēc atvēliet laiku korektūrai un stāstījuma pilnveidošanai.
• Atklāti runājiet par potenciālajiem riskiem: Katram inovatīvam projektam ir riski – tehniskas kļūmes, izmaksu pārsniegšana, normatīvo aktu šķēršļi utt. Pieteikumā parasti tiks pieprasīts riska novērtējums. Nebaidieties no tā; tā vietā iesniedziet pārdomātu riska mazināšanas plānu. Risku identificēšana un risinājumu piedāvāšana (rezerves plāni, nepieciešamais papildu atbalsts, pakāpeniska pieeja utt.) parāda vērtētājiem, ka esat reālistisks un sagatavots, vēl vairāk nostiprinot projekta briedumu.
• Izmantojiet sniegtos resursus un veidnes: Eiropas Komisija sniedz vadlīniju dokumentus, bieži uzdotos jautājumus un veidnes pamatota iemesla dēļ – lai palīdzētu jums gūt panākumus. Izmantojiet oficiālo pieteikuma veidlapas veidni kā savu izklāstu un pārliecinieties, ka esat aizpildījis katru sadaļu. Lai iegūtu skaidrojumus par darbības jomu vai noteikumiem (piemēram, noteiktu izmaksu atbilstību), skatiet Komisijas bieži uzdotos jautājumus vai palīdzības dienestu. Turklāt, pārskatot Inovāciju fonda iepriekš piešķirto projektu aprakstus (pieejami oficiālajā tīmekļa vietnē), var gūt ieskatu par to, kā izskatās veiksmīgi projekti. Ir pamācoši aplūkot finansēto projektu kopsavilkumus, lai novērtētu to demonstrēto inovāciju līmeni un ietekmi.
• Apsveriet ārēju pārskatu vai atbalstu: Pirms iesniegšanas ir ārkārtīgi vērtīgi, lai kāds, kas nav tieši iesaistīts rakstīšanā, kritiski pārskatītu jūsu priekšlikumu. Tas varētu būt iekšējais kolēģis no citas komandas vai ārējs konsultants, ja tādu esat piesaistījis. Viņi varētu pamanīt nepilnības vai neskaidras daļas. Ja iespējams, veiciet imitācijas novērtējumu – godīgi novērtējiet savu priekšlikumu pēc pieciem kritērijiem, lai noskaidrotu, kur tas varētu būt vājais, un pēc tam uzlabojiet šīs sadaļas. Kā minēts iepriekšējā sadaļā, Inovāciju fonda konsultants vai rakstnieks var sniegt eksperta atsauksmes un nodrošināt, ka jūsu priekšlikums ir noslīpēts augstā līmenī, palielinot jūsu izredzes uz panākumiem.

Līdz 2025. gadam Inovāciju fonds jau ir finansējis desmitiem progresīvu projektu (77 projekti ieguva dotācijas 2023. gada uzaicinājumā, kā arī vēl 6 no rezerves saraksta), kas pierāda, ka vērienīgi priekšlikumi var gūt panākumus. Mācīšanās no iepriekšējiem panākumiem var sniegt informāciju jūsu pašu pieteikšanās stratēģijai. Ievērojot šo labāko praksi, jūsu Inovāciju fonda priekšlikums izcelsies konkurētspējīgā vērtēšanas procesā. Spēcīgs, labi sagatavots pieteikums ne tikai iegūst augstāku vērtējumu, bet arī vairo vērtētāju pārliecību, ka jūsu komanda var īstenot projektu reālajā pasaulē – tas ir izšķirošs šī fonda aspekts.

Secinājums: Gatavošanās Inovāciju fonda panākumiem

ES Inovāciju fonds 2025., 2026. un turpmāk ir lieliska iespēja novatoriem tīro tehnoloģiju un klimata risinājumu jomā. Tā ievērojamais finansējums var pārvērst vērienīgus projektus realitātē, paātrinot gan jūsu uzņēmuma izaugsmi, gan Eiropas ceļu uz nulles neto emisijām. Lai Inovāciju fonds gūtu panākumus, esiet proaktīvi: plānojiet iepriekš, izstrādājiet pārliecinošu priekšlikumu un izmantojiet visus jūsu rīcībā esošos resursus, tostarp iespēju piesaistīt Inovāciju fonda konsultantu vai ekspertu rakstnieku, lai uzlabotu jūsu pieteikumu.

Paturiet prātā galvenos termiņus (2025. gada aprīlis un paredzamais 2026. gada pavasaris gaidāmajiem uzsaukumiem) un sekojiet līdzi oficiālajiem ES kanāliem, lai uzzinātu par jaunumiem vai jaunām iespējām. Process ir prasīgs, taču atlīdzība ir augsta – ne tikai finansējuma, bet arī prestiža un impulsa ziņā. Inovāciju fonda atlasītie projekti tiek uzskatīti par celmlaužiem un bieži vien piesaista papildu investorus, partnerus un sabiedrības uzmanību.

Rezumējot, veiciet mājasdarbu, izstāstiet lielisku stāstu, kas balstīts uz stabiliem datiem, un iesniedziet to laikā. Daudzas organizācijas ir gājušas šo ceļu un nodrošinājušas vairāku miljonu eiro grantus, lai īstenotu savus klimata inovāciju sapņus – rūpīgi sagatavojoties, jūsu projekts varētu būt nākamais. Veiksmi ar jūsu Inovāciju fonda pieteikumu un novēlu jums potenciālus panākumus 2025. un 2026. gada finansēšanas ciklos!

ES Inovāciju fonda pieteikuma veidlapas izpratne

Eiropas Savienības Inovāciju fonds (INNOVFUND) atbalsta inovatīvus projektus, kas vērsti uz mazoglekļa tehnoloģijām. Lai pieteiktos šim finansējumam, ir jāiepazīstas ar īpašu pieteikšanās procesu, galvenokārt izmantojot ES finansējuma un iepirkumu portālu. Šī procesa pamatā ir pieteikuma veidlapa — visaptverošs dokuments, kas paredzēts, lai apkopotu visu nepieciešamo administratīvo un tehnisko informāciju par ierosināto projektu. Šajā rakstā sniegts detalizēts pārskats, pamatojoties uz INNOVFUND standarta pieteikuma veidlapas veidnes 4.0 versiju (datēta ar 2024. gada 15. novembri). Ir svarīgi atzīmēt, ka šis dokuments kalpo kā piemērs, un portālā pieejamās faktiskās veidlapas var atšķirties.

Pieteikuma veidlapas struktūra

Pieteikuma veidlapa ir sadalīta divās galvenajās daļās:

1. A daļa: Administratīvās veidlapas: Šajā sadaļā ir ietverta strukturēta administratīva informācija par projektu un tā dalībniekiem. To automātiski ģenerē IT sistēma, pamatojoties uz datiem, ko pieteikuma iesniedzējs ievadījis tieši portāla iesniegšanas sistēmas ekrānos.
2. B daļa: Tehniskais apraksts: Šis ir projekta tehnisko aspektu apraksts. Pretendentiem ir jālejupielādē veidne no portāla, jāaizpilda tā un jāaugšupielādē kā PDF fails kopā ar visiem nepieciešamajiem pielikumiem.

A daļa: Administratīvās veidlapas — galvenās sadaļas

A daļa jāaizpilda tieši tiešsaistē, izmantojot portālu. Lai gan sniegtais dokuments ir piemērs un nav jāaizpilda, tajā ir izklāstītas tipiskās sadaļas:

• Vispārīga informācija: Iekļauts uzaicinājuma identifikators, tēma, darbības veids, priekšlikuma informācija (akronīms, nosaukums, ilgums), kopsavilkums, atslēgvārdi un informācija par iepriekšējiem iesniegumiem. Priekšlikuma nosaukumam jābūt saprotamam arī nespeciālistiem.
• Dalībnieki: Uzskaita visas projektā iesaistītās organizācijas. Nepieciešama detalizēta informācija par katru dalībnieku, tostarp juridiskais nosaukums, adrese, juridiskais statuss (valsts iestāde, bezpeļņas organizācija, MVU statuss utt.) un nodaļas dati.
• Budžets: Pārskats par pieprasīto dotācijas summu katram saņēmējam.
• Citi jautājumi: Šajā sadaļā var būt iekļauta informācija par projekta īstenošanas vietām un konkrēti aprēķini, kas saistīti ar projekta mērķiem, piemēram, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju novēršana (absolūtā un relatīvā) un izmaksu efektivitāte.
• Deklarācijas: Pretendentiem jāiesniedz vairākas deklarācijas, apstiprinot:
  • Visu dalībnieku piekrišana.
  • Informācijas pareizība un pilnīgums.
  • Atbilstība atbilstības kritērijiem, izslēgšanas iemeslu neesamība un finansiālās/darbības spējas.
  • Saziņas apstiprināšana, izmantojot Portālu, un tā Noteikumu un nosacījumu, kā arī Paziņojuma par konfidencialitāti pieņemšana.
  • Vienreizēja maksājuma dotāciju gadījumā apstiprinājums, ka budžets atspoguļo parasto izmaksu uzskaites praksi un neietver neattiecināmas izmaksas.
  • Izpratne par to, ka nepatiesas ziņas var izraisīt administratīvas sankcijas.
  • Koordinators ir atbildīgs par savu informāciju, un katrs pieteikuma iesniedzējs — par savu. Ja priekšlikums tiks finansēts, būs nepieciešama goda apliecinoša deklarācija.

 

Sistēma ietver validācijas pārbaudes, kas parāda kļūdas (kas bloķē iesniegšanu) vai brīdinājumus (kas nebloķē iesniegšanu, bet norāda uz trūkstošām/nepareizām vērtībām).

B daļa: Tehniskais apraksts – galvenās sastāvdaļas

B daļā ir nepieciešams detalizēts naratīvs apraksts un jāievēro konkrēti formatēšanas noteikumi (piemēram, lappušu ierobežojumi, fonta lielums, malas). Ja lappušu ierobežojums tiek pārsniegts (parasti 70 lappuses, ja vien nav norādīts citādi), liekās lappuses netiks ņemtas vērā. Hipersaites nedrīkst izmantot būtiskai informācijai.

B daļas galvenās sadaļas ietver:

1. Projekts un pieteikuma iesniedzēji (0. sadaļa): Sniedz pamatinformāciju, pamatojumu, mērķus, iepazīstina ar konsorcija dalībniekiem un izklāsta projekta tehniskās īpašības (atrašanās vieta, tehnoloģija, ievades un izvades dati). Tajā arī sīki aprakstīta tehnoloģiju darbības joma, būvniecība, darbība, apkopes plāni, drošība, uzticamība un tehniskā veiktspēja. Ar akumulatoriem saistītiem uzaicinājumiem ir nepieciešama īpaša informācija par ķīmisko sastāvu un veiktspēju.
2. Inovācijas pakāpe (1. sadaļa): Apraksta projekta inovāciju attiecībā pret pašreizējo komerciālo un tehnoloģisko līmeni, koncentrējoties uz Eiropas vai attiecīgo globālo līmeni. Tajā jāpaskaidro, kā projekts pārsniedz pakāpeniskas inovācijas, atsaucoties uz datiem no priekšizpētes pielikuma un detalizēti aprakstot paredzamo gatavības līmeņa pieaugumu un šķēršļus, kas jāpārvar.
3. Siltumnīcefekta gāzu emisiju novēršanas potenciāls (2. sadaļa): Nepieciešams aprēķināt gan absolūto, gan relatīvo SEG emisiju novēršanas potenciālu 10 gadu laikā pēc ekspluatācijas, izmantojot oficiālo metodoloģiju un kalkulatora veidni. Jāizskaidro atsauces un projekta scenāriju pieņēmumi. Rezultātiem jāatbilst C daļai un izmaksu efektivitātes aprēķinam. ES ETS projektiem emisijām jābūt zem attiecīgā kritērija. Projektiem, kuros izmanto biomasu, jāatbilst ilgtspējības prasībām. Akumulatoru projektiem šajā sadaļā ir iekļauta ražošanas oglekļa pēda, lai gan tā tiek novērtēta arī atsevišķi.
4. Ražošanas oglekļa pēdas samazināšana (3. sadaļa, nav piemērojama Jaunzēlandes izsaukumam): Līdzīgi kā SEG emisiju samazināšanai, ir nepieciešams novērtējums un aprēķins, izmantojot norādīto metodoloģiju un veidni, detalizēti aprakstot pieņēmumus.
5. Projekta briedums (4. sadaļa): Novērtē projekta gatavību tehniskajā, finansiālajā un operatīvajā aspektā.
   • Tehniskā brieduma pakāpe: Pierādījumi par tehnoloģisko gatavību, tehnisko iespējamību, riska novērtējumu un mazināšanu, ko pamato obligāts priekšizpētes pielikums un, iespējams, uzticamības pārbaudes ziņojumi.
   • Finansiālais briedums: Koncentrējas uz biznesa plāna stabilitāti, finansēšanas struktūru un finansētāju saistībām. Nepieciešami pielikumi, piemēram, detalizēts budžeta/attiecīgais izmaksu kalkulators, biznesa plāns, finanšu modelis un, iespējams, akcionāru paziņojumi un pamatojošie dokumenti. Nepieciešami biznesa piedāvājuma, naudas plūsmas prognožu, rentabilitātes (pirms/pēc dotācijas), jutīguma analīzes, finansēšanas plāna un finansētāju saistību kopsavilkumi.
   • Darbības briedums: Detalizēti aprakstīts visaptverošs un reālistisks ieviešanas plāns. Sīkāka informācija ietver ieviešanas laika grafiku (nepieciešama Ganta diagramma), galvenos atskaites punktus (finanšu noslēgums, nodošana ekspluatācijā), atļauju stratēģiju, darbības stratēģiju (apkope, jaudas), projekta vadības komandu (kvalifikācija, prasmes) un projekta organizāciju (struktūra, pārvaldība, kvalitātes/drošības procesi). Nepieciešama arī informācija par intelektuālo īpašumu, atļaujām, sabiedrības atbalstu un ietekmi uz vidi. Tiek gaidīta projekta diagramma, kas ilustrē ieinteresēto personu attiecības.
   • Risku pārvaldība: Detalizēti aprakstīti kritiskie riski un to pārvaldības stratēģija, atsaucoties uz biznesa plānu un priekšizpēti.
6. Replicējamība (5. sadaļa): Apraksta projekta potenciālu plašākai piemērošanai. Tas ietver resursu ierobežojumu (piemēram, kritiski svarīgo izejvielu, biomasas) novēršanu, izmantojot efektivitāti vai aprites ekonomiku, pozitīvas ietekmes uz vidi potenciālu, kas pārsniedz SEG emisiju samazināšanu (piemēram, bioloģiskā daudzveidība, piesārņojuma samazināšana), un ieviešanas potenciālu citās vietās vai visā ekonomikā. Ir nepieciešams kvantitatīvi noteikt paredzamo emisiju novēršanu no replikācijas. Tas aptver arī ieguldījumu Eiropas rūpnieciskajā līderībā un konkurētspējā. Šeit ir izklāstīti zināšanu apmaiņas, komunikācijas, izplatīšanas un ES finansējuma redzamības nodrošināšanas plāni.
7. Piegādes drošība un atkarības mazināšana (6. sadaļa, neattiecas uz Jaunzēlandes izsaukumu): Izskaidro projekta ieguldījumu piegādes ķēžu nodrošināšanā un atkarību mazināšanā saskaņā ar uzaicinājuma dokumentu.
8. Izmaksu efektivitāte (7. sadaļa): Nepieciešams aprēķināt izmaksu efektivitātes koeficientu (kopējā pieprasītā dotācija + cits publiskais atbalsts / absolūtā SEG emisiju ietaupījuma summa 10 gadu laikā). Tas ietver detalizētu attiecīgo izmaksu aprēķinu iesniegšanu, izmantojot sniegto finanšu informācijas faila veidni, un izmantotās metodoloģijas paskaidrojumu (piemēram, standarta vai atsauces iekārta). Maksimālā dotācija nedrīkst pārsniegt 60% no attiecīgajām izmaksām.
9. Bonusa punkti (8. sadaļa, neattiecas uz izsaukumu “BATERIJAS”): Aplūko visus piemērojamos bonusa punktus, kas minēti konkursa dokumentā un kuriem nepieciešams pamatojums.
10. Darba plāns, darba paketes, aktivitātes, atskaites punkti, sasniedzamie rezultāti un laika grafiks (9. sadaļa): Sniedz detalizētu projekta izpildes plāna izklāstu.
    • Darba plāna pārskats: Visu darba pakotņu (DP) saraksts vai diagramma ar ilgumu, sasniedzamajiem rezultātiem un atskaites punktiem.
    • Darba paketes: Detalizēts katras DP apraksts. DP ir galvenās apakšnodaļas ar mērķiem, aktivitātēm, atskaites punktiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Obligātās secīgās DP ietver: līdz finanšu slēgšanai (DP1), starp finanšu slēgšanu un darbības uzsākšanu (DP2) un ikgadējās DP darbības/ziņošanas fāzei (1.–3. vai 1.–X. gads atkarībā no uzaicinājuma). Papildu DP var izveidot, sadalot tās apakšnodaļās.
    • Aktivitātes: Katrā DP noteikti konkrēti uzdevumi, kas parāda dalībnieku iesaisti (koordinators, saņēmējs utt.). 1. DP jābūt detalizēti aprakstītiem finanšu noslēgumam nepieciešamajiem dokumentiem.
    • Sasniegumi un sasniedzamie rezultāti: Atskaites punkti ir galvenie kontroles punkti. Obligātie atskaites punkti, kas aktivizē maksājumus, ietver finanšu slēgšanu (1. darba paketes beigas), ekspluatācijas sākšanu (2. darba paketes beigas) un ikgadējo SEG pārskatu sniegšanu (darbības darba paketes beigas). Ir nepieciešami atskaites punktu pārbaudes līdzekļi. Piegādājamie rezultāti ir projekta rezultāti, kas iesniegti, lai parādītu progresu, ar noteiktiem izpildes termiņiem un izplatīšanas līmeņiem (publiski, sensitīvi, ES klasificēti). Konkrēti obligātie piegādājamie rezultāti ir uzskaitīti uzaicinājuma dokumentā.
    • Budžets un laika grafiks: Atsaucas uz detalizētu budžeta/attiecīgo izmaksu kalkulatoru un prasa pievienotu grafiku/Ganta diagrammu.
11. Citi (10. sadaļa): Parasti ietver sadaļas par ētiku un drošību, kas veidnē bieži ir atzīmētas kā “Nav piemērojams”.
12. Deklarācijas (11. sadaļa): Ietver apstiprinājumus par patentiem, dubultas finansēšanas aizliegumu (apstiprinot, ka citas ES dotācijas nesedz tās pašas izmaksas), piekrišanu EIB iespējamajam projektu izstrādes palīdzības (PDA) novērtējumam, piekrišanu izskatīšanai valsts finansēšanas shēmās (priekšlikuma kopīgošana ar valsts iestādēm) un piekrišanu projekta pamatinformācijas kopīgošanai ar dalībvalstīm.

Iesniegums un pielikumi

• Pieteikums jāsagatavo konsorcijam un jāiesniedz pārstāvim tiešsaistē, izmantojot portālu, pirms termiņa beigām.
• Obligātajos pielikumos ietilpst detalizēta budžeta tabula/attiecīgais izmaksu kalkulators (finanšu informācijas fails) un laika grafiks/Ganta diagramma. Citi pielikumi, piemēram, priekšizpēte, biznesa plāns un finanšu modelis, ir jāiekļauj B daļas sadaļās.

Šis detalizētais sadalījums sniedz visaptverošu pārskatu par ES Inovāciju fonda pieteikuma veidlapas prasībām un struktūru, pamatojoties uz sniegto veidnes dokumentu. Pieteikumu iesniedzējiem vienmēr jāiepazīstas ar konkrēto uzaicinājuma dokumentu un tiešsaistes veidlapām Finansējuma un iepirkumu portālā, lai iegūtu visprecīzāko un jaunāko informāciju.

Visaptveroša biznesa plāna izstrāde inovāciju fonda pieteikumiem

Iesniegtajā dokumentā ir izklāstīta detalizēta biznesa plāna veidne, kas paredzēta iesniegšanai kā daļa no pieteikuma Inovāciju fondam. Lai gan šīs konkrētās veidnes izmantošana ir ieteicama, bet nav obligāta, pieteikumu iesniedzējiem jānodrošina salīdzināma detalizācijas pakāpe un informācija rūpīgai izvērtēšanai. Ja kāda sadaļa tiek uzskatīta par nepiemērojamu, tā ir jāatzīmē un jāpamato.

Šis biznesa plāns kalpo kā kritiski svarīgs instruments, lai novērtētu finansējuma piesaistes projekta dzīvotspēju, finansiālo stabilitāti un kopējo potenciālu. Tas prasa padziļinātu dažādu projekta aspektu izpēti, sākot no tā pamatkoncepcijas līdz riska pārvaldības stratēģijām.

1. Projekta identifikācija

Plāns sākas ar projekta pamatidentifikāciju, kas prasa skaidru projekta pilna nosaukuma un tā akronīma norādi.

2. Biznesa priekšlikums

Šajā galvenajā sadaļā ir nepieciešams skaidri formulēt projekta biznesa plānu:

• Produkts vai biznesa koncepcija: Aprakstiet pamatā esošo biznesa modeli, projekta unikālo vērtības piedāvājumu salīdzinājumā ar esošajiem risinājumiem un tā atbilstību uzņēmuma kopējai stratēģijai.
• Mērķa tirgus un tirgus potenciāls: Sniedziet pārskatu par vispārējo tirgu un konkrēto tirgus potenciālu, uz kuru projekts ir vērsts. Tas ietver attiecīgās normatīvās vides izklāstu un paskaidrojumu, kā projekts risina tirgus nepilnības, rada jaunu pieprasījumu vai tirgus, paplašina esošos vai pievieno vērtību esošajiem produktiem/pakalpojumiem.
• Komercializācijas stratēģija un tirgus iekļaušana: Sīki aprakstiet paredzamo pieprasījumu pēc piedāvātajiem produktiem vai pakalpojumiem, identificējiet galvenos klientu segmentus un apspriediet visus iespējamos šķēršļus ienākšanai tirgū.
• Konkurences ainava: Aprakstiet galvenos konkurentus un alternatīvos risinājumus, kas pašlaik ir tirgū.

3. Finanšu pieņēmumi

Šajā sadaļā galvenais ir pārredzamība un pamatojums. Pretendentiem ir jāpaskaidro pieņēmumi, kas ir viņu finanšu prognožu pamatā:

• Sadalījums: Sīki aprakstiet paredzamos ieņēmumus, kapitālieguldījumus (CAPEX) un darbības izdevumus (OPEX), kā tas izmantots pievienotajā finanšu informācijas failā un pieteikuma iesniedzēja detalizētajā finanšu modelī. Prognozēm jāaptver viss projekta darbības laiks.
• Neparedzēti gadījumi: Iekļaujiet detalizētu pamatojumu jebkādiem neparedzētiem izdevumiem, kas piemēroti CAPEX un OPEX aplēsēm.
• Pamata dati: Izskaidrojiet pieņēmumus par apjomiem un cenām, kas saistītas ar pircējiem, piegādātājiem un darbuzņēmējiem. Izšķiroši svarīgi ir sniegt precīzas atsauces uz pamatojošiem dokumentiem (piemēram, priekšizpēti vai līguma noteikumiem), kas pamato šos pieņēmumus. Nepieciešama pārskata tabula, kurā apkopoti galvenie parametri (vērtība, mērvienība, pamatojums, dokumenta atsauce).

4. Projekta partneri un līguma stratēģija

Izpratne par projekta ekosistēmu ir ļoti svarīga:

• Projekta shēma: Iekļaujiet diagrammu, kas ilustrē attiecības starp visām projekta pusēm (sponsoriem, akcionāriem, aizdevējiem, pircējiem, piegādātājiem, darbuzņēmējiem, konsultantiem, apdrošinātājiem utt.) un pašu projektu. Ja tiek izmantota īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (SPV), tas jānorāda. Jāizklāsta juridiskās un līgumattiecības.
• Projekta partneru apraksts: Aprakstiet katru darījuma partneri, tā lomu, ieguldījumu un tehnisko, finansiālo un komerciālo stāvokli (tostarp iepriekšējo darbību, galvenos finanšu rādītājus un kredītreitingus, ja tādi ir pieejami).
• Stabilitāte un stratēģija līgumu nodrošināšanai: Sīki aprakstiet indikatīvo vai nodrošināto piegādes, būvniecības un pieņemšanas līgumu galvenos noteikumus. Izskaidrojiet stratēģiju un pašreizējo statusu visu galveno komerclīgumu nodrošināšanai, kas nepieciešami darbības fāzei.

5. Detalizētas naudas plūsmas prognozes un projekta rentabilitāte

Šajā sadaļā galvenā uzmanība tiek pievērsta projekta finanšu rādītājiem:

• Naudas plūsmas prognozes: Aprakstiet projekta naudas plūsmas prognozes, kā tās ir sniegtas finanšu informācijas faila izvades lapās.
• Paredzamā projekta rentabilitāte: Izskaidrojiet projekta dzīvotspēju, izmantojot neto pašreizējās vērtības (NPV) un iekšējās atdeves normas (IRR) aprēķinus gan pirms, gan pēc pieprasītā Inovāciju fonda atbalsta, kas aprēķināti visā projekta darbības laikā. Pamatojiet izmantoto vidējo svērto kapitāla cenu (WACC) un pieņemtās parāda un pašu kapitāla attiecības sasniedzamību.

6. Jūtīguma analīze

Pretendentiem jānovērtē, kā galvenie identificētie riski ietekmē projekta rentabilitāti (NPV vai IRR), demonstrējot izpratni par iespējamām finansiālām ievainojamībām.

7. Finansēšanas plāns

Ir nepieciešams skaidrs priekšstats par to, kā projekts tiks finansēts:

• Finansējuma avoti un to izmantošana: Aprakstiet projekta finansējuma avotus (pašu kapitāls, parāds, publiskās subsīdijas) un to paredzēto izmantojumu, nodrošinot atbilstību finanšu informācijas failā sniegtajai kopsavilkuma diagrammai. Norādiet katra finansējuma avota veidu, summu un nodrošinātāju.
• Finansēšanas struktūra: Izskaidrojiet kapitāla iepludināšanas plānu, jebkādas parāda finansēšanas detaļas (uzņēmuma vai projekta līmenī, regresa līmenī) un pamatojiet paredzamos parāda nosacījumus, pamatojoties uz projekta riskiem un naudas plūsmām. Ja iespējams, iesniedziet finansistu pavadvēstules.
• Inovāciju fonda dotācijas sadalījums: Paskaidrojiet, kā pieprasītās dotācijas vienreizējā maksājuma sadalījums proporcionāli atbilst aktivitātēm, darba pakotnēm un projekta atskaites punktiem.

8. Projektu finansētāju un investoru apņemšanās

Ir svarīgi pierādīt stabilu finansiālo atbalstu:

• Finansējuma pušu apraksts: Aprakstiet katru finansējuma sniedzēju, tā ieguldījuma apmēru un projekta akcionāru finansiālo stāvokli (atsaucoties uz iesniegtajiem finanšu pārskatiem).
• Atbalsta noteikumi un finansējuma nodrošināšanas stratēģija: Sīki aprakstiet visu finansējuma avotu nodrošināšanas statusu. Aprakstiet katra finansētāja atbalsta nosacījumus un īpašumtiesību struktūru. Atsauces dokumenti (saprašanās memorandi, nodomu protokoli, saistību vēstules), kas apliecina finansētāju uzticamību un apņemšanos. Projektiem ar zemāku rentabilitāti vai augstāku risku ir ļoti svarīgi sniegt ticamus pierādījumus par akcionāru atbalstu visā projekta dzīves ciklā, tostarp iespējamo deficītu segšanu.
• Finanšu slēgšanas laika grafiks: Pamatojiet plānoto finanšu noslēguma datumu, izklāstot sasniegtos atskaites punktus un nepabeigtos uzdevumus, demonstrējot spēju ievērot uzaicinājuma dokumentā noteiktos termiņus.

9. Risku analīze un pārvaldība

Ir obligāti jāveic rūpīga riska novērtēšana:

• Uzņēmējdarbības riski: Izmantojot sniegto tabulas formātu (Riska Nr., Veids, Apraksts, Varbūtība, Ietekme, Īpašumtiesības, Mazināšanas pasākumi), identificējiet un aprakstiet galvenos ar biznesa plānu saistītos riskus, kas varētu ietekmēt dzīvotspēju.
• Finansēšanas riski: Līdzīgi, izmantojot tabulas formātu, identificējiet un aprakstiet galvenos ar finansēšanas plānu saistītos riskus, kā arī izklāstiet visus neparedzētu izdevumu finansējuma avotus.
• Riska karstuma karte: Iekļaujiet vizuālu risku siltuma karti, kurā apkopota galveno identificēto risku iespējamība un ietekme.

Noslēgumā jāsaka, ka Inovāciju fonda biznesa plāna veidnei ir nepieciešams visaptverošs, labi dokumentēts un reālistisks projekta biznesa pamatojuma, finanšu struktūras un riska ainavas attēlojums. Lai pieteikums būtu veiksmīgs, ir ārkārtīgi svarīgi aplūkot katru sadaļu ar nepieciešamo detalizācijas līmeni.