EIC Accelerator izaicinājumi 2025. gadam: Stratēģiskās inovācijas veicināšana Eiropā

European Innovation Council (EIC) paātrinātāja izaicinājumi 2025. gadam ir vērsti uz jaunuzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un maziem uzņēmumiem ar vidēju kapitālu ar revolucionāriem risinājumiem kritiskās jomās. Šie izaicinājumi atbilst Eiropas Savienības prioritātēm digitālajā pārveidē, zaļajā pārejā, ilgtspējīgās pārtikas sistēmās, kosmosa noturībā un nākamās paaudzes mobilitātē. Nodrošinot mērķtiecīgu finansējumu un atbalstu, EIC Accelerator izaicinājumu mērķis ir veicināt spēcīgas inovācijas, kas veicina Eiropas konkurētspējas, autonomijas un ilgtspējības mērķu sasniegšanu.

1. Uzlabotu materiālu izstrāde un palielināšana

Šis izaicinājums ir vērsts uz novatoriskiem materiāliem, kas piedāvā ievērojamus uzlabojumus veiktspējā, ilgtspējībā un izmaksu lietderībā. Uzlaboti materiāli ir galvenie veicinātāji tādās jomās kā enerģētika, elektronika, veselības aprūpe un transports, un šī problēma ir vērsta uz projektiem, kas var veicināt sasniegumus šajās jomās.

• Mērķis: atbalstīt progresīvu materiālu izstrādi un palielināšanu ar spēcīgu tirgus potenciālu un ilgtspējības priekšrocībām.
• Fokusa apgabali: Izturīgi, viegli, ilgtspējīgi materiāli, kas samazina ietekmi uz vidi un uzlabo energoefektivitāti.

2. Biotehnoloģija zemu emisiju pārtikas un barības ražošanai

Šis izaicinājums atbalsta biotehnoloģiskās inovācijas, kas samazina pārtikas un barības ražošanas oglekļa pēdas nospiedumu. Biotehnoloģijai ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgākas lauksaimniecības prakses izveidē un alternatīvu izstrādē tradicionālajai dzīvnieku izcelsmes pārtikai.

• Mērķis: Veicināt biotehnoloģiskos risinājumus, kas veicina zemas emisijas ražošanas procesus pārtikas un barības nozarēs.
• Fokusa apgabali: augu vai mikrobu alternatīvas dzīvnieku izcelsmes pārtikai, uzlabotas kultūraugu šķirnes un videi draudzīga barības ražošana.

3. GenAI4EU: Eiropas ģeneratīvā AI čempioni

Ģeneratīvais AI pārveido nozares no veselības aprūpes uz radošajām nozarēm. GenAI4EU izaicinājuma mērķis ir izveidot Eiropas vadošo lomu ģeneratīvā AI jomā, atbalstot novatoriskus AI risinājumus, kas atbilst ES datu privātuma un ētikas standartiem.

• Mērķis: veicināt progresīvu ģeneratīvo AI tehnoloģiju attīstību, kas ir novatoriskas, ētiskas un atbilst Eiropas vērtībām.
• Fokusa apgabali: ģeneratīvas AI lietojumprogrammas veselības aprūpē, satura veidošanā, ražošanā un citās ļoti ietekmīgās jomās.

4. Kosmosa apkalpošana un elastīga ES kosmosa infrastruktūra

Tā kā kosmosa infrastruktūra kļūst arvien svarīgāka, šis izaicinājums risina vajadzību pēc inovatīviem risinājumiem, lai atbalstītu satelītu un citu kosmosa līdzekļu apkopi, apkalpošanu un noturību. Mērķis ir nodrošināt Eiropas klātbūtni un autonomiju kosmosā.

• Mērķis: izstrādāt tehnoloģijas, kas uzlabo Eiropas kosmosa infrastruktūras ilgtspējību, noturību un autonomiju.
• Fokusa apgabali: apkalpošana kosmosā, satelītu noturība, orbitālo gružu pārvaldība un droši sakari.

5. Inovācijas nākotnes mobilitātē

Mobilitātes nākotne slēpjas ilgtspējīgos, autonomos un savienotos transporta risinājumos. Šis izaicinājums meklē inovācijas, kas risina nākamās paaudzes mobilitātes tehniskos, regulējošos un sociālos aspektus, piemēram, autonomos transportlīdzekļus un ilgtspējīgas transporta sistēmas.

• Mērķis: atbalstīt pārveidojošus mobilitātes risinājumus, kas atbilst Eiropas zaļajām un digitālajām pārejām.
• Fokusa apgabali: elektriskie transportlīdzekļi, autonomas braukšanas tehnoloģijas, multimodāli transporta risinājumi un viedās pilsētas mobilitātes sistēmas.

Secinājums

EIC Accelerator izaicinājumi 2025. gadam atspoguļo Eiropas apņemšanos ieguldīt stratēģiskās, augstas ietekmes inovācijās, kas atbalsta tehnoloģisko suverenitāti un ilgtspējīgu izaugsmi. Koncentrējoties uz galvenajām nozarēm, piemēram, progresīviem materiāliem, biotehnoloģiju, mākslīgo intelektu, kosmosu un mobilitāti, EIC mērķis ir ļaut Eiropas uzņēmumiem ieņemt vadošo pozīciju globālā mērogā, veicināt sabiedrības ieguvumus un saskaņoties ar ES ilgtermiņa mērķiem inovācijas un noturības jomā. .

Uzlabotu materiālu izstrāde un palielināšana: EIC Accelerator izaicinājums 2025

Uzlaboto materiālu izstrādes un uzlabošanas izaicinājums saskaņā ar EIC Accelerator ir paredzēts, lai veicinātu sasniegumus materiālu zinātnē, mērķējot uz novatoriskiem materiāliem ar lielu potenciālu ietekmēt tādas nozares kā enerģētika, veselības aprūpe, transports, elektronika un būvniecība. Šīs problēmas pamatā ir ilgtspējība, un tā mērķis ir finansēt projektus, kas nodrošina būtiskus uzlabojumus veiktspējas, izmaksu efektivitātes un ietekmes uz vidi jomā, atbalstot Eiropas mērķus attiecībā uz zaļo pāreju un rūpniecības konkurētspēju.

Izaicinājuma mērķis

Advanced Materials izaicinājuma galvenais mērķis ir atbalstīt tādu jaunu materiālu izstrādi un mērogošanu, kas ir ne tikai augstas veiktspējas, bet arī atbilst Eiropas saistībām nodrošināt ilgtspējību. Izaicinājums ir strukturēts tā, lai veicinātu tādu materiālu inovāciju, kas var apmierināt augsto tehnoloģiju lietojumu vajadzības, vienlaikus risinot tādas problēmas kā otrreizēja pārstrāde, resursu efektivitāte un mazāka ietekme uz vidi.

Galvenās jomas un atbilstošās tehnoloģijas

EIC progresīvo materiālu jomā ir noteikusi vairākas fokusa jomas, kurās inovācijām ir izšķiroša nozīme:

1. Ilgtspējīgi un resursu ziņā efektīvi materiāli:
   • Materiāli, kas samazina atkarību no ierobežotajiem resursiem un nodrošina aprites ekonomikas modeļus.
   • Ietver materiālus, kas paredzēti otrreizējai pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai, bioloģiski noārdāmus materiālus un materiālus, kas samazina enerģijas patēriņu ražošanas laikā.
2. Viegli un izturīgi materiāli transportēšanai:
   • Vieglie materiāli ir būtiski transporta nozarē, jo īpaši aviācijā un automobiļu rūpniecībā, kur tie var uzlabot degvielas efektivitāti un samazināt emisijas.
   • Uzmanības centrā ir augstas stiprības, vieglie kompozītmateriāli un sakausējumi, kas uzlabo izturību, nepalielinot nevajadzīgu svaru.
3. Augstas veiktspējas materiāli enerģijas lietojumiem:
   • Jauni materiāli, kas veicina atjaunojamās enerģijas risinājumus, piemēram, uzlabotas saules baterijas, enerģijas uzglabāšanas materiāli un termoelektriskie materiāli.
   • Šajā kategorijā ļoti pieprasīti ir materiāli, kas uzlabo enerģijas pārveidošanas efektivitāti, ilgmūžību un enerģijas blīvumu.
4. Uzlaboti materiāli elektronikai un digitālajām tehnoloģijām:
   • Materiāli, kas nodrošina ātrākus, mazākus un energoefektīvākus elektroniskos komponentus.
   • Ietver tādas inovācijas kā elastīga elektronika, vadoši polimēri un materiāli kvantu skaitļošanas lietojumiem.
5. Biomedicīnas un veselības aprūpes lietojumprogrammas:
   • Bioloģiski saderīgi materiāli medicīnas ierīcēm, implantiem un zāļu piegādes sistēmām.
   • Šajā jomā tiek meklēti materiāli, kas var uzlabot pacienta rezultātus, uzlabojot izturību, samazinot alerģiskas reakcijas vai nodrošinot minimāli invazīvas procedūras.

Finansējuma apjoms un atbilstība

Projekti saskaņā ar Advanced Materials izaicinājumu var saņemt gan grantu finansējumu, gan kapitāla ieguldījumus, lai atbalstītu dažādus izstrādes un mērogošanas posmus:

• Dotācijas sastāvdaļa:
  • Nodrošina līdz 2,5 miljoniem eiro, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar pētniecību, izstrādi un sākotnējo prototipu izstrādi.
  • Finansējums ir paredzēts, lai virzītu materiālus no tehnoloģiju gatavības līmeņa (TRL) 6.–8., koncentrējoties uz materiāla funkcionalitātes apstiprināšanu attiecīgajos lietojumprogrammu iestatījumos.
• Investīciju sastāvdaļa:
  • Piedāvā kapitāla ieguldījumus līdz 10 miljoniem eiro, lai atbalstītu palielināšanu, ienākšanu tirgū un rūpniecisko ražošanu.
  • Šis komponents ir īpaši vērtīgs uzņēmumiem, kas vēlas palielināt savas ražošanas iespējas un sasniegt komerciālos tirgus.

Atbilstības prasības:

• Projekti ir jāvada jaunuzņēmumiem, MVU vai maziem vidējiem uzņēmumiem, kas atrodas ES dalībvalstī vai valstī, kas ir saistīta ar programmu “Apvārsnis Eiropa”.
• Priekšlikumos jāparāda spēcīgs materiāla komerciālais potenciāls, tostarp skaidri ceļi uz ienākšanu tirgū un mērogojamību.
• Ilgtspējības apsvērumi, piemēram, dzīves cikla novērtējums, energoefektivitāte un ietekme uz vidi, ir jāiekļauj projekta plānā.

Paredzamie rezultāti

Uzlaboto materiālu izstrādes un palielināšanas izaicinājuma mērķis ir atbalstīt augsta potenciāla projektus, kas var sniegt taustāmus rezultātus nozarei un sabiedrībai. Paredzamie rezultāti ietver:

1. Komerciāli dzīvotspējīgi uzlaboti materiāli:
   • Projektiem jāsasniedz tāds attīstības līmenis, kurā materiāls ir gatavs rūpnieciskai ražošanai un komercializācijai, piedāvājot skaidras priekšrocības salīdzinājumā ar esošajiem materiāliem veiktspējas vai ilgtspējības ziņā.
2. Ilgtspējīgi ražošanas procesi:
   • Izstrādāt ražošanas metodes, kas samazina atkritumu daudzumu, enerģijas patēriņu un ietekmi uz vidi, saskaņojot to ar Eiropas mērķiem zaļās rūpniecības praksē.
3. Stiprināta Eiropas konkurētspēja materiālzinātnēs:
   • Izaicinājuma mērķis ir izvirzīt Eiropas uzņēmumus par līderiem progresīvu materiālu jomā, samazinot atkarību no importētiem materiāliem un veicinot tehnoloģisko suverenitāti kritiskās nozarēs.
4. Intelektuālā īpašuma un standartu atbilstība:
   • Projektiem būtu jāpievēršas intelektuālā īpašuma aizsardzībai un jāsaskaņo ar Eiropas standartiem attiecībā uz materiālu drošību, kvalitāti un ilgtspējību.

Ietekme uz Eiropas inovāciju ekosistēmu

Izaicinājums uzlaboto materiālu izstrādei un palielināšanai ir Eiropas plašākās inovācijas stratēģijas sastāvdaļa. Atbalstot sasniegumus materiālu zinātnē, EIC veicina inovācijas, kas var izplatīties dažādās nozarēs, virzot progresu zaļo tehnoloģiju, digitālās transformācijas, veselības aprūpes un citur. Šie centieni ne tikai uzlabos Eiropas tehnoloģisko neatkarību, bet arī veicinās globālu ilgtspējības mērķu sasniegšanu, jo Eiropa ir vadošā loma nākotnei izstrādātu materiālu ražošanā.

Rezumējot, Advanced Materials izaicinājuma EIC Accelerator mērķis ir dot uzņēmumiem iespēju izmantot revolucionārus materiālus, dot ieguldījumu ilgtspējīgā nākotnē un pozicionēt Eiropu kā novatoriskas un videi draudzīgas materiālu zinātnes centru.

Biotehnoloģija pārtikas un barības ražošanai ar zemu emisiju līmeni: EIC Accelerator izaicinājums 2025

Biotehnoloģija zemu emisiju pārtikas un barības ražošanai saskaņā ar EIC Accelerator ir vērsta uz inovācijām pārtikas un barības biotehnoloģijā, kas ievērojami samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un ietekmi uz vidi, kas saistīta ar lauksaimniecisko ražošanu. Šis izaicinājums saskan ar Eiropas apņemšanos panākt klimata neitralitāti un ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, atbalstot projektus, kas veicina efektīvāku un zemu emisiju pieeju pārtikas un dzīvnieku barības ražošanai.

Izaicinājuma mērķis

Šā izaicinājuma galvenais mērķis ir veicināt biotehnoloģiskos sasniegumus, kas nodrošina zemu emisiju pārtikas un barības ražošanu, samazinot nozares ietekmi uz klimata pārmaiņām un veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi. Izaicinājuma mērķis ir finansēt lielas ietekmes projektus, kas uzlabo ražošanas efektivitāti, uzlabo nodrošinātību ar pārtiku un veicina ES mērķu sasniegšanu no lauku sētas līdz galdam un Green Deal.

Galvenās jomas un atbilstošās tehnoloģijas

EIC ir noteikusi vairākas galvenās jomas biotehnoloģijas jomā, kas var palīdzēt pārveidot pārtikas un barības ražošanu, veicinot ilgtspējību, emisiju samazināšanu un novatoriskus risinājumus alternatīviem proteīna avotiem:

1. Alternatīvi proteīni un ilgtspējīgi pārtikas avoti:
   • Augu, mikrobu vai kultivētu proteīnu izstrāde kā alternatīvas tradicionālajiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem.
   • Projektu mērķis šajā jomā ir samazināt olbaltumvielu ražošanas ietekmi uz vidi, risinot problēmas, kas saistītas ar zemes izmantošanu, ūdens patēriņu un mājlopu radītajām metāna emisijām.
2. Biotehnoloģiski risinājumi zemas emisijas barībai:
   • Inovācijas dzīvnieku barībā, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no mājlopiem, piemēram, barības piedevas, kas samazina zarnās šķīstošā metāna veidošanos atgremotājiem.
   • Barības produkti, kas uzlabo barības vielu uzsūkšanos, samazina slāpekļa un fosfora izdalīšanos un uzlabo dzīvnieku veselību un produktivitāti.
3. Precīzā fermentācija un bioražošana:
   • Izmantojot precīzas fermentācijas metodes, lai ražotu būtiskas pārtikas sastāvdaļas, piemēram, piena olbaltumvielas, vitamīnus un aminoskābes, neizmantojot dzīvnieku lauksaimniecību.
   • Projekti, kas koncentrējas uz sastāvdaļu bioražošanu, piedāvā ilgtspējīgas alternatīvas tradicionālajiem ražošanas procesiem un samazina emisijas, kas saistītas ar lauksaimniecības piegādes ķēdēm.
4. Uzlabota kultūraugu biotehnoloģija resursu efektivitātei:
   • Ģenētiskas vai ar mikrobiomu uzlabotas kultūras, kurām nepieciešams mazāk ūdens, mēslošanas līdzekļu vai pesticīdu, vienlaikus saglabājot vai uzlabojot ražu.
   • Šajā fokusa jomā ir iekļautas kultūraugu šķirnes, kas ir optimizētas, lai tās būtu izturīgas pret klimata pārmaiņu ietekmi, tādējādi samazinot vajadzību pēc intensīvas resursu ievadīšanas.
5. Apļveida bioekonomikas risinājumi:
   • Biotehnoloģiskās metodes lauksaimniecības atkritumu pārvēršanai vērtīgos produktos, piemēram, biodegvielā, bioloģiski noārdāmā plastmasā vai augstas kvalitātes dzīvnieku barības sastāvdaļās.
   • Apļveida risinājumu mērķis ir slēgt resursu cilpas, uzlabot resursu efektivitāti un samazināt atkritumus pārtikas un barības ražošanā.

Finansējuma apjoms un atbilstība

Projekti, kas atlasīti saskaņā ar izaicinājumu Biotehnoloģijas pārtikas un barības ražošanai ar zemu emisiju līmeni, ir tiesīgi saņemt gan dotāciju, gan pašu kapitāla atbalstu, lai veicinātu to izstrādi un mērogošanu:

• Dotācijas sastāvdaļa:
  • Nodrošina līdz 2,5 miljoniem eiro, lai segtu attiecināmās izmaksas, kas saistītas ar pētniecību, izstrādi, izmēģinājuma testēšanu un sākotnējiem ražošanas posmiem.
  • Koncentrējas uz projektu virzīšanu no tehnoloģiju gatavības līmeņa (TRL) 6–8, atbalstot priekšizpēti, prototipu izstrādi un demonstrēšanu atbilstošās vidēs.
• Investīciju sastāvdaļa:
  • Piedāvā kapitāla ieguldījumus līdz 10 miljoniem eiro, kuru mērķis ir atbalstīt mērogošanas aktivitātes, komerciālo ražošanu un tirgus paplašināšanos.
  • Paredzēts uzņēmumiem, kas ir gatavi industrializēt savas tehnoloģijas un nodrošināt nozīmīgu klātbūtni tirgū.

Atbilstības prasības:

• Atvērts jaunizveidotiem uzņēmumiem, MVU un maziem uzņēmumiem ar vidēju kapitalizāciju, kas atrodas ES dalībvalstī vai asociētā valstī.
• Priekšlikumos būtu jāparāda skaidrs ceļš uz komercializāciju un mērogojamību, parādot potenciālu būtisku ietekmi uz emisiju samazināšanu un resursu efektivitāti.
• Projektos ir jāņem vērā arī normatīvo aktu atbilstības un ilgtspējības aspekti, nodrošinot, ka piedāvātie risinājumi atbilst ES pārtikas nekaitīguma un vides atbildības standartiem.

Paredzamie rezultāti

Paredzams, ka izaicinājums “Biotehnoloģija pārtikas un lopbarības ražošanai ar zemu emisiju līmeni” dos taustāmus rezultātus, kas veicina ilgtspējīgu lauksaimniecību, samazina emisijas un uzlabo nodrošinātību ar pārtiku. Galvenie sagaidāmie rezultāti ietver:

1. Komerciāli dzīvotspējīgi pārtikas un barības risinājumi ar zemu emisiju līmeni:
   • Tirgū gatavu produktu izstrāde, kas piedāvā izmērāmu emisiju un ietekmes uz vidi samazinājumu salīdzinājumā ar parasto pārtikas un barības ražošanu.
2. Uzlabota pārtikas sistēmu ilgtspējība:
   • Izaicinājuma mērķis ir veicināt biotehnoloģiju inovācijas, kas samazina atkarību no intensīvas lopkopības, veicina alternatīvus proteīna avotus un nodrošina ilgtspējīgu augkopību.
3. Atbalsts aprites bioekonomikai:
   • Projekti, kas noslēdz resursu cilpas un valorizē lauksaimniecības blakusproduktus, veicina ilgtspējīgāku bioekonomiku, samazinot atkritumu daudzumu un radot jaunas vērtības plūsmas.
4. Samazināta siltumnīcefekta gāzu emisija no lauksaimniecības:
   • Projektiem būtu jāpierāda liela mēroga emisiju samazināšanas potenciāls, veicinot ES klimata mērķu sasniegšanu un saskaņošanu ar Parīzes nolīguma saistībām.

Ietekme uz Eiropas inovāciju ekosistēmu

Biotehnoloģija zemu emisiju pārtikas un lopbarības ražošanai veicina Eiropas vadošo lomu ilgtspējīgas lauksaimniecības un pārtikas nodrošinājuma jomā. Atbalstot transformējošus biotehnoloģiskos risinājumus, EIC ļauj Eiropas uzņēmumiem samazināt lauksaimniecības ietekmi uz vidi, attīstīt alternatīvus pārtikas avotus un veicināt uz bioloģisku ekonomiku. Šis izaicinājums ne tikai atbalsta ES stratēģijas “no laukuma līdz galdam” un “Green Deal”, bet arī nostiprina Eiropas kā pasaules līdera pozīcijas ilgtspējīgu biotehnoloģiju inovāciju jomā, veicinot noturību un konkurētspēju lauksaimniecības pārtikas nozarē.

Noslēgumā jāsaka, ka EIC Accelerator biotehnoloģija zemu emisiju pārtikas un barības ražošanai ir būtiska, lai virzītu Eiropas pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām. Iespējojot biotehnoloģiskos sasniegumus, kas samazina emisijas, taupa resursus un nodrošina mērogojamus risinājumus, šis izaicinājums tieši atbalsta noturīgāku un videi atbildīgāku pārtikas sistēmu Eiropā un ārpus tās.

GenAI4EU: Eiropas ģeneratīvā AI čempioni — EIC Accelerator izaicinājums 2025

GenAI4EU: Eiropas ģeneratīvā mākslīgā intelekta čempionu izaicinājums EIC Accelerator ietvaros ir mērķtiecīga iniciatīva, kuras mērķis ir izvirzīt Eiropas līderpozīcijas ģeneratīvā mākslīgā intelekta (AI) jomā. Šis izaicinājums ir vērsts uz to, lai atbalstītu liela potenciāla jaunuzņēmumus, MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, kas izstrādā progresīvus ģeneratīvus AI risinājumus, kas atbilst Eiropas vērtībām, jo īpaši attiecībā uz datu privātumu, ētikas standartiem un normatīvo aktu atbilstību. Ieguldot Eiropas ģeneratīvajās mākslīgā intelekta spējās, šī izaicinājuma mērķis ir uzlabot Eiropas digitālo suverenitāti un konkurētspēju strauji augošajā AI nozarē.

Izaicinājuma mērķis

GenAI4EU izaicinājuma galvenais mērķis ir veicināt tādu ģeneratīvo AI tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kas ir novatoriskas, ētiski pamatotas un atbilst Eiropas nozaru un sabiedrības unikālajām vajadzībām. Ar lielu uzmanību pievēršot pārredzamībai, pārskatatbildībai un datu drošībai, šī izaicinājuma mērķis ir pozicionēt Eiropu kā MI telpas līderi, vienlaikus ievērojot ES tiesisko regulējumu.

Galvenās jomas un atbilstošās tehnoloģijas

EIC ir noteikusi vairākas fokusa jomas ģeneratīvām AI lietojumprogrammām, kas atbilst Eiropas stratēģiskajiem mērķiem, jo īpaši veselības aprūpē, ražošanā, radošajās nozarēs un valsts pārvaldē. Katrā jomā tiek uzsvērti AI virzīti risinājumi, kas var ģenerēt datus, saturu, dizainu vai procesus, kas uzlabo produktivitāti, radošumu un efektivitāti.

1. Ģeneratīvs AI veselības aprūpei un dzīvības zinātnēm:
   • Lietojumprogrammas ietver AI sistēmas, kas var palīdzēt medicīniskās attēlveidošanas analīzē, personalizētos ārstēšanas rekomendācijās, zāļu atklāšanā un sintētiskajā bioloģijā.
   • Šīs jomas projektos būtu jākoncentrējas uz diagnostikas precizitātes uzlabošanu, pētniecības termiņu paātrināšanu un vērtības radīšanu veselības aprūpes ekosistēmā, vienlaikus ievērojot stingrus ētikas un normatīvos standartus.
2. Ģeneratīvs AI satura veidošanā un plašsaziņas līdzekļos:
   • Atbalsta uz mākslīgo intelektu balstītus rīkus vizuālā satura, teksta, mūzikas un citu radošu rezultātu ģenerēšanai tādās nozarēs kā reklāma, žurnālistika, izklaide un digitālā māksla.
   • Galvenā uzmanība tiek pievērsta atbildīgu AI rīku izveidei, kas var veicināt inovācijas plašsaziņas līdzekļos un mākslā, vienlaikus risinot problēmas saistībā ar autentiskumu, autortiesībām un ētisku satura veidošanu.
3. Ģeneratīvs AI rūpnieciskiem un ražošanas lietojumiem:
   • AI risinājumi, kas var optimizēt projektēšanas procesus, uzlabot produktu izstrādi, racionalizēt ražošanu un automatizēt kvalitātes kontroli.
   • Projekti var ietvert ģeneratīvas projektēšanas programmatūru, automatizētu kodēšanu rūpnieciskiem lietojumiem vai AI vadītas simulācijas, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu izmaksas ražošanas vidē.
4. Ģeneratīvs AI dabiskās valodas apstrādei un cilvēka un mašīnas mijiedarbībai:
   • Šajā jomā ietilpst mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kas uzlabo dabiskās valodas izpratni, tulkošanu un virtuālā asistenta iespējas, kas pielāgotas lietošanai uzņēmējdarbībā, valsts pārvaldē un klientu apkalpošanā.
   • Projektos būtu jāuzsver lietotājam draudzīgas, drošas un pārredzamas AI sistēmas, kas uzlabo saziņu un darbības efektivitāti tādās nozarēs kā finanses, valdība un izglītība.
5. Ētiski un caurspīdīgi AI risinājumi:
   • Koncentrējieties uz ģeneratīvām AI lietojumprogrammām, kurās prioritāte ir pārredzamība, atbildība un privātums, nodrošinot, ka šīs sistēmas atbilst ES AI likumam un Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (VDAR).
   • Risinājumos būtu jāiekļauj datu aizsardzības mehānismi, mākslīgā intelekta radīto rezultātu interpretējamība un kontroles pasākumi, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu vai neparedzētas sekas.

Finansējuma apjoms un atbilstība

Projekti saskaņā ar GenAI4EU izaicinājumu var piekļūt dotāciju un pašu kapitāla finansējumam, lai atbalstītu ģeneratīvo AI tehnoloģiju izstrādi, mērogošanu un komercializāciju.

• Dotācijas sastāvdaļa:
  • Nodrošina līdz 2,5 miljoniem eiro, lai segtu atbilstošās pētniecības un izstrādes, prototipu testēšanas un sākotnējās tirgus apstiprināšanas darbības.
  • Mērķis ir virzīt projektus no tehnoloģiju gatavības līmeņa (TRL) 6.–8., koncentrējoties uz tehnoloģijas apstiprināšanu attiecīgajā vidē un sagatavošanos ienākšanai tirgū.
• Investīciju sastāvdaļa:
  • Piedāvā kapitāla ieguldījumus līdz 10 miljoniem eiro, lai atbalstītu mērogošanu, ražošanu un komerciālu izvēršanu.
  • Investīciju komponents ir paredzēts uzņēmumiem ar pārbaudītām tehnoloģijām, kas ir gatavas liela mēroga ieviešanai Eiropas tirgos.

Atbilstības prasības:

• Atvērts jaunizveidotiem uzņēmumiem, MVU un maziem uzņēmumiem ar vidēju kapitālu, kas atrodas ES dalībvalstīs vai valstīs, kas ir asociētas ar programmu “Apvārsnis Eiropa”.
• Pretendentiem ir jāpierāda savas mākslīgā intelekta tehnoloģijas mērogojamība un komerciālais potenciāls, kā arī skaidra atbilstība ES ētikas standartiem un normatīvajām prasībām.
• Priekšlikumos jāiekļauj īpaši plāni datu privātumam, izskaidrojamībai un riska mazināšanai AI ieviešanā.

Paredzamie rezultāti

Paredzams, ka GenAI4EU izaicinājums radīs augstas ietekmes ģeneratīvas mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kas virza Eiropas digitālo pārveidi, vienlaikus piešķirot prioritāti ētiskiem apsvērumiem un atbilstībai. Galvenie sagaidāmie rezultāti ietver:

1. Komerciāli dzīvotspējīgi ģeneratīvie AI risinājumi:
   • Tirgū gatavu AI produktu un pakalpojumu izstrāde, kas atbilst nozares vajadzībām, radot vērtību veselības aprūpes, plašsaziņas līdzekļu, ražošanas un citās nozarēs.
2. Uzlabota digitālā suverenitāte Eiropai:
   • Spēcīgas Eiropas klātbūtnes izveide ģeneratīvajā AI, samazinot atkarību no ārpus Eiropas AI nodrošinātājiem un nodrošinot atbilstību Eiropas vērtībām.
3. Ētiska un atbildīga AI ieviešana:
   • Risinājumi, kuros prioritāte ir ētiski apsvērumi, tostarp pārredzamība, atbildība un datu aizsardzība, nosakot etalonu atbildīgai AI attīstībai visā pasaulē.
4. Uzlabotas inovācijas galvenajās nozarēs:
   • Ģeneratīvas AI lietojumprogrammas, kas virza inovācijas, racionalizē darbības un palielina produktivitāti vairākās nozarēs, atbalstot Eiropas konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi.

Ietekme uz Eiropas inovāciju ekosistēmu

GenAI4EU: European Generative AI Champions izaicinājums ir stratēģiska iniciatīva, lai paaugstinātu Eiropas lomu ģeneratīvā AI vidē. Atbalstot projektus, kas atbilst stingriem ētikas standartiem un par prioritāti izvirza lietotāju privātumu un pārredzamību, EIC Accelerator cenšas izveidot uzticamu AI inovāciju ekosistēmu Eiropā. Šis izaicinājums atbalsta arī Eiropas AI stratēģiju, veicinot digitālo suverenitāti, drošību un konkurētspēju kritiskās nozarēs.

Noslēgumā jāsaka, ka GenAI4EU izaicinājums ir galvenais EIC nākotnes redzējumā, kurā Eiropa ir vadošā ētiskā, progresīvā mākslīgā intelekta jomā. Ļaujot izstrādāt ģeneratīvas AI tehnoloģijas, kas ir gatavas tirgum un balstās uz Eiropas principiem, šis izaicinājums veicina stabilu, drošu un konkurētspējīgu AI ekosistēmu, kas atbalsta inovāciju un atbilst ES digitālajiem un ētikas standartiem.

Apkalpošana kosmosā un elastīga ES kosmosa infrastruktūra: EIC Accelerator izaicinājums 2025

Kosmosa apkalpošanas un elastīgas ES kosmosa infrastruktūras izaicinājums, kas ir daļa no programmas EIC Accelerator, ir vērsts uz Eiropas klātbūtnes un autonomijas stiprināšanu kosmosā, pilnveidojot tehnoloģijas, kas uzlabo Eiropas kosmosa līdzekļu ilgtspējību, noturību un darbināmību. Tā kā kosmoss kļūst arvien svarīgāks sakariem, navigācijai, klimata uzraudzībai un drošībai, šī izaicinājuma mērķis ir veicināt inovācijas, kas var uzturēt un aizsargāt Eiropas kosmosa infrastruktūru, samazināt atkarību no ārpussavienības pakalpojumiem un nodrošināt kosmosa ilgtspējību ilgtermiņā.

Izaicinājuma mērķis

Šā izaicinājuma galvenais mērķis ir izstrādāt novatoriskus risinājumus satelītu un citas kritiskās kosmosa infrastruktūras apkalpošanai, remontam, apkopei un noturībai kosmosā. Atbalstot šos risinājumus, izaicinājuma mērķis ir stiprināt Eiropas stratēģisko autonomiju kosmosā, mazināt kosmosa atkritumu radītos riskus un izveidot Eiropu par līderi kosmosa ilgtspējības un noturības jomā.

Galvenās jomas un atbilstošās tehnoloģijas

EIC ir noteikusi vairākas fokusa jomas kosmosa apkalpošanā un kosmosa noturības jomā, lai risinātu jaunas problēmas kosmosa nozarē. Tie ietver tehnoloģijas, kas nodrošina drošu un ilgtspējīgu darbību orbītā, pagarina kosmosa līdzekļu kalpošanas laiku un nodrošina kritiskās infrastruktūras uzticamību.

1. Apkope un degvielas uzpilde kosmosā:
   • Tehnoloģijas, kas nodrošina satelītu un citu kosmosa līdzekļu apkalpošanu, remontu, modernizāciju vai degvielas uzpildīšanu, atrodoties orbītā, pagarinot to darbības laiku.
   • Šajā fokusa jomā ietilpst robotizētas apkalpošanas sistēmas, autonomi dokstacijas mehānismi un degvielas pārsūtīšanas tehnoloģijas, kas samazina nepieciešamību pēc nomaiņas palaišanas un samazina atkritumu daudzumu.
2. Satelīta noturība un kļūdu pārvaldība:
   • Risinājumi, kas izstrādāti, lai uzlabotu satelītu izturību, kļūdu toleranci un pašlabošanas iespējas, padarot tos izturīgākus pret mehāniskām kļūmēm, radiācijas iedarbību un citiem apdraudējumiem kosmosā.
   • Projekti var ietvert dublēšanas sistēmas, AI vadītu kļūdu noteikšanu un automātiskās atkopšanas sistēmas, kas ļauj satelītiem uzturēt darbību nelabvēlīgos apstākļos.
3. Orbitālo gružu pārvaldība un sadursmju novēršana:
   • Tehnoloģijas, kas atklāj, izseko un mazina kosmosa atkritumus, samazinot sadursmju risku, kas var sabojāt satelītus vai traucēt kritiskos pakalpojumus.
   • Šajā jomā ietilpst gružu noņemšanas paņēmieni, izsekošanas programmatūra un sadursmju novēršanas sistēmas, kas veicina drošāku orbitālo vidi un atbalsta ilgtermiņa kosmosa ilgtspējību.
4. Drošas komunikācijas un kosmosā balstītas datu sistēmas:
   • Drošu un elastīgu kosmosa sakaru sistēmu izstrāde, kas nodrošina uzticamu datu pārraidi, jo īpaši jomās, kas ir būtiskas Eiropas drošībai un infrastruktūrai.
   • Galvenās jomas ir šifrēšanas tehnoloģijas, kvantu atslēgu izplatīšana un citas drošas datu pārraides metodes, kas aizsargā ES kosmosa resursus no kiberdraudiem un pārtveršanas.
5. Autonomās kosmosa operācijas un robotika:
   • Risinājumi autonomai navigācijai, staciju uzturēšanai un robotu sistēmu darbībai sarežģītiem uzdevumiem, piemēram, remontam, pārbaudei un montāžai kosmosā.
   • Autonomām sistēmām ir izšķiroša nozīme, lai veiktu operācijas bīstamās vai attālās kosmosa zonās, samazinot vajadzību pēc cilvēka iejaukšanās un palielinot misijas drošību un efektivitāti.

Finansējuma apjoms un atbilstība

Kosmosa apkalpošanas un elastīgas ES kosmosa infrastruktūras izaicinājums piedāvā gan dotāciju, gan pašu kapitāla finansējumu, lai atbalstītu kosmosa tehnoloģiju izstrādi, testēšanu un komercializāciju, kas nodrošina ilgtspējīgas un autonomas kosmosa darbības.

• Dotācijas sastāvdaļa:
  • Nodrošina līdz 2,5 miljoniem eiro, lai segtu atbilstošās pētniecības un izstrādes, prototipu izstrādes un testēšanas darbības, kas nepieciešamas, lai šīs tehnoloģijas virzītos uz priekšu no tehnoloģiju gatavības līmeņa (TRL) 6.–8.
  • Finansējums ir paredzēts, lai atbalstītu demonstrācijas projektus, priekšizpēti un sākotnējo testēšanu attiecīgajā telpā vai simulētā vidē.
• Investīciju sastāvdaļa:
  • Piedāvā kapitālieguldījumus līdz 10 miljoniem eiro ražošanas apjoma palielināšanai, komerciālai izvēršanai un tirgus paplašināšanai.
  • Investīciju komponents ir paredzēts uzņēmumiem, kas ir gatavi industrializēt savas kosmosa tehnoloģijas un atbalstīt elastīgas kosmosa infrastruktūras plaša mēroga izvēršanu.

Atbilstības prasības:

• Atvērts jaunizveidotiem uzņēmumiem, MVU un maziem uzņēmumiem ar vidēju kapitālu, kas atrodas ES dalībvalstīs vai valstīs, kas ir asociētas ar programmu “Apvārsnis Eiropa”.
• Priekšlikumiem ir jāparāda skaidrs ceļš uz tirgu, mērogojamība un stabila izpratne par reglamentējošām un darbības prasībām kosmosa nozarē.
• Projektos būtu jāņem vērā arī ilgtspējības apsvērumi, piemēram, kosmosa atkritumu samazināšana un starptautisko vadlīniju ievērošana atbildīgām kosmosa operācijām.

Paredzamie rezultāti

Paredzams, ka kosmosa apkalpošanas un elastīgas ES kosmosa infrastruktūras izaicinājums radīs spēcīgas inovācijas, kas atbalsta Eiropas kosmosa infrastruktūras ilgtspējību, autonomiju un konkurētspēju. Paredzamie rezultāti ietver:

1. Komerciāli dzīvotspējīgi apkalpošanas risinājumi kosmosā:
   • Uzticamu, tirgum gatavu tehnoloģiju izstrāde satelītu apkalpošanai, remontam un degvielas uzpildei, kas pagarina kosmosa līdzekļu ekspluatācijas laiku un samazina nepieciešamību pēc nomaiņas palaišanas.
2. Uzlabota kosmosa infrastruktūras noturība:
   • Tehnoloģijas, kas uzlabo ES kosmosa infrastruktūras izturību, kļūdu toleranci un darbības ilgmūžību, nodrošinot nepārtrauktu pakalpojumu kritiskām lietojumprogrammām, piemēram, telekomunikācijām, Zemes novērošanai un navigācijai.
3. Kosmosa atkritumu samazināšana un drošākas orbitālās darbības:
   • Risinājumi, kas veicina kosmosa atkritumu mazināšanu un drošāku orbitālo vidi, samazinot satelītu sadursmes risku un veicinot ilgtspējīgu kosmosa praksi.
4. Nostiprināta Eiropas autonomija kosmosā:
   • Ieguldot drošā un elastīgā kosmosa infrastruktūrā, šis izaicinājums atbalsta Eiropas stratēģisko autonomiju kosmosa jomā, samazinot atkarību no ārpussavienības tehnoloģijām un pakalpojumiem.

Ietekme uz Eiropas inovāciju ekosistēmu

Kosmosa apkalpošanas un elastīgas ES kosmosa infrastruktūras izaicinājums ir būtiska daļa no Eiropas centieniem izveidot ilgtspējīgu un autonomu kosmosa klātbūtni. Veicinot novatoriskas tehnoloģijas, kas pagarina kosmosa līdzekļu kalpošanas laiku un noturību, EIC uzlabo Eiropas konkurētspēju pasaules kosmosa nozarē un atbalsta ES stratēģiskās prioritātes. Šis izaicinājums atbilst ES Kosmosa stratēģijai un ir neatņemama sastāvdaļa, lai nodrošinātu, ka Eiropa saglabā kontroli pār būtiskiem kosmosa pakalpojumiem.

Noslēgumā jāsaka, ka ES kosmosa infrastruktūras nodrošināšana un noturīga ES kosmosa infrastruktūra atbalsta Eiropas centienus izveidot drošu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu kosmosa nozari. Ieguldot autonomā apkalpošanā, gružu pārvaldībā un elastīgā kosmosa infrastruktūrā, EIC palīdz Eiropas uzņēmumiem ieņemt vadošo pozīciju atbildīgas, pašpietiekamas kosmosa vides izveidē, kas var atbalstīt ekonomikas izaugsmi, zinātniskus atklājumus un sabiedrības vajadzības turpmākajos gados.

Inovācijas nākotnes mobilitātē: EIC Accelerator izaicinājums 2025

Programmas EIC Accelerator izaicinājums Inovācijas nākotnes mobilitātē ir veltīts tādu tehnoloģiju attīstībai, kas pārveido transportu, padarot to ilgtspējīgāku, autonomāku un savienotāku. Šis izaicinājums atbalsta jaunuzņēmumus, MVU un mazus uzņēmumus ar vidēju kapitalizāciju, kas izstrādā spēcīgas inovācijas, kas uzlabo mobilitātes risinājumu drošību, efektivitāti un ilgtspējību. Veicinot jaunas tehnoloģijas elektriskajā, autonomajā un multimodālajā transportā, EIC mērķis ir saskaņoties ar ES zaļās pārejas un digitālās transformācijas mērķiem, veicinot visiem pieejamas, videi draudzīgas un efektīvas mobilitātes nākotni.

Izaicinājuma mērķis

Izaicinājuma Inovācijas nākotnes mobilitātē galvenais mērķis ir finansēt progresīvus risinājumus, kas no jauna definē cilvēku un preču pārvietošanos, koncentrējoties uz emisiju samazināšanu, pilsētas transporta optimizāciju un savienojamības uzlabošanu. Ar šo izaicinājumu EIC cenšas atbalstīt inovācijas, kas veicina ES klimata neitralitātes mērķa sasniegšanu un reaģē uz urbanizācijas spiedienu, risinot vajadzību pēc viedākām un ilgtspējīgākām transporta sistēmām.

Galvenās jomas un atbilstošās tehnoloģijas

EIC ir noteikusi galvenās nākotnes mobilitātes fokusa jomas, veicinot projektus, kuros integrēta ilgtspējīga prakse, progresīvas digitālās tehnoloģijas un uz lietotāju orientēts dizains. Katrā jomā ir izceltas tehnoloģijas, kas veicina efektīvāku, tīrāku un savstarpēji savienotāku mobilitātes ekosistēmu.

1. Elektriskie un bezizmešu transportlīdzekļi:
   • Tas ietver elektrisko, ūdeņraža vai hibrīda piedziņas sistēmu izstrādi visu veidu transportlīdzekļiem, tostarp automašīnām, autobusiem, kravas automašīnām un pēdējās jūdzes piegādes transportlīdzekļiem.
   • Projektos būtu jāuzsver sasniegumi akumulatoru tehnoloģiju, uzlādes infrastruktūras, kurināmā elementu un atjaunojamās enerģijas integrācijas jomā, lai samazinātu transporta nozares oglekļa pēdas nospiedumu.
2. Autonomie un savienotie transportlīdzekļi:
   • Inovācijas pašbraucošo un savienoto transportlīdzekļu tehnoloģijās, kas uzlabo drošību, optimizē satiksmes plūsmu un uzlabo darbības efektivitāti.
   • Galvenās jomas ir sensoru tehnoloģija, uz mākslīgā intelekta balstīta lēmumu pieņemšana, saziņa no transportlīdzekļa uz visu (V2X) un autonomo sistēmu kiberdrošības pasākumi, koncentrējoties uz cilvēka iejaukšanās un kļūdu samazināšanu transportēšanā.
3. Multimodālie un integrētie transporta risinājumi:
   • Sistēmu izstrāde, kas veicina netraucētu savienojamību starp dažādiem transporta veidiem, piemēram, sabiedriskā transporta, riteņbraukšanas un kopbraukšanas pakalpojumiem.
   • Šī joma veicina mobilitātes kā pakalpojuma (MaaS) platformu izveidi, reāllaika satiksmes pārvaldību un viedās biļešu pārdošanas sistēmas, kas padara transportu pieejamāku un lietotājam draudzīgāku.
4. Pilsētas gaisa mobilitāte (UAM):
   • Risinājumi, kas saistīti ar jauno pilsētu gaisa mobilitātes jomu, tostarp elektriskie vertikālās pacelšanās un nosēšanās (eVTOL) lidaparāti, bezpilota lidaparātu loģistika un gaisa satiksmes pārvaldība pilsētas vidē.
   • Projektos, kas koncentrējas uz UAM, būtu jāpievēršas drošībai, atbilstībai normatīvajiem aktiem, trokšņa samazināšanai un integrācijai ar sauszemes transportu, lai izveidotu īstenojamu un ilgtspējīgu gaisa mobilitātes tīklu.
5. Ilgtspējīga loģistika un kravu pārvadājumi:
   • Tehnoloģijas, kas uzlabo preču transportēšanas ilgtspējību un efektivitāti, jo īpaši pilsētu un pēdējās jūdzes loģistikā.
   • Tas ietver elektriskus un autonomus kravas risinājumus, optimizētu maršrutēšanu, viedo noliktavu un digitālās loģistikas platformas, kas samazina emisijas un samazina sastrēgumus.
6. Viedā infrastruktūra un IoT iespējota mobilitāte:
   • Inovācijas infrastruktūrā un lietu interneta (IoT) lietojumprogrammās, kas atbalsta viedos ceļus, adaptīvos luksoforus un viedās sabiedriskā transporta sistēmas.
   • Šajā apgabalā ir uzsvērta savienotā infrastruktūra, kas mijiedarbojas ar transportlīdzekļiem un datu sistēmām, lai uzlabotu satiksmes plūsmu, drošību un enerģijas izmantošanu, jo īpaši pilsētas apstākļos.

Finansējuma apjoms un atbilstība

Izaicinājums Inovācijas nākotnes mobilitātē nodrošina gan dotāciju, gan pašu kapitāla finansējumu, lai atbalstītu transformatīvu mobilitātes tehnoloģiju izstrādi, mērogošanu un komercializāciju.

• Dotācijas sastāvdaļa:
  • Piedāvā līdz 2,5 miljoniem eiro, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar pētniecību, izstrādi, testēšanu un sākotnējo tirgus apstiprināšanu, pilnveidojot tehnoloģijas no 6.–8. tehnoloģiju gatavības līmeņa (TRL).
  • Dotācija atbalsta prototipu izstrādi, izmēģinājuma programmas un testēšanu reālos apstākļos, palīdzot tuvināt nākotnes mobilitātes inovācijas gatavībai tirgum.
• Investīciju sastāvdaļa:
  • Nodrošina ieguldījumus līdz 10 miljoniem eiro, lai palielinātu ražošanu, paplašinātu infrastruktūru un atvieglotu ienākšanu tirgū.
  • Šis komponents ir paredzēts uzņēmumiem ar nobriedušām tehnoloģijām, kas ir gatavas industrializācijai un liela mēroga ieviešanai.

Atbilstības prasības:

• Atvērts jaunizveidotiem uzņēmumiem, MVU un maziem uzņēmumiem ar vidēju kapitālu, kas atrodas ES dalībvalstīs vai valstīs, kas ir asociētas ar programmu “Apvārsnis Eiropa”.
• Priekšlikumiem ir jāparāda komerciāla dzīvotspēja, mērogojamība un atbilstība ES ilgtspējības un digitālās pārejas mērķiem.
• Projektos būtu jāievēro arī normatīvās un drošības prasības, jo īpaši attiecībā uz autonomām sistēmām, pilsētas gaisa mobilitāti un citām augstas ietekmes tehnoloģijām.

Paredzamie rezultāti

Izaicinājuma “Inovācijas nākotnes mobilitātē” mērķis ir radīt taustāmus rezultātus, kas pārveido Eiropas mobilitātes ainavu, padarot transportu tīrāku, drošāku un efektīvāku. Galvenie sagaidāmie rezultāti ietver:

1. Komerciāli dzīvotspējīgi bezizmešu un autonomi transportlīdzekļi:
   • Tirgū gatavu elektrisko un autonomo transportlīdzekļu izstrāde, kas samazina emisijas, uzlabo drošību un atbalsta ilgtspējīgu pilsētas un reģionālo transportu.
2. Uzlaboti pilsētas un reģionālās mobilitātes risinājumi:
   • Risinājumi, kas nodrošina netraucētu, multimodālu transportu, piedāvājot Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem efektīvākas un elastīgākas mobilitātes iespējas.
3. Sasniegumi viedajā infrastruktūrā pilsētu mobilitātei:
   • Ar IoT iespējotas infrastruktūras, viedo satiksmes sistēmu un digitālo platformu izvietošana, kas uzlabo satiksmes pārvaldību, samazina sastrēgumus un uzlabo pilsētas dzīvotspēju.
4. Transporta emisiju un sastrēgumu samazināšana:
   • Atbalstot bezemisiju un uz efektivitāti vērstus mobilitātes risinājumus, šī izaicinājuma mērķis ir palīdzēt pilsētām izpildīt gaisa kvalitātes standartus, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un mazināt satiksmes sastrēgumus.
5. Stiprināta Eiropas konkurētspēja nākotnes mobilitātē:
   • Ieguldot progresīvās mobilitātes tehnoloģijās, EIC mērķis ir pozicionēt Eiropu kā pasaules līderi ilgtspējīga un autonoma transporta jomā, veicinot darba vietu radīšanu un ekonomisko izaugsmi.

Ietekme uz Eiropas inovāciju ekosistēmu

Izaicinājums Inovācijas nākotnes mobilitātē ir būtisks, lai sasniegtu Eiropas redzējumu par klimatneitrālu, savstarpēji savienotu un lietotājam draudzīgu transporta ekosistēmu. Atbalstot revolucionāras tehnoloģijas elektriskajos transportlīdzekļos, autonomās sistēmās un multimodālā transporta jomā, EIC Accelerator veicina zaļāku, efektīvāku mobilitātes ainavu, kas atbilst ES zaļajam kursam, ilgtspējīgas un viedās mobilitātes stratēģijai un digitālajai stratēģijai. Šis izaicinājums ne tikai uzlabo Eiropas konkurētspēju globālajos mobilitātes tirgos, bet arī veicina veselīgāku un ilgtspējīgāku pilsētvidi Eiropas iedzīvotājiem.

Rezumējot, izaicinājums Inovācijas nākotnes mobilitātē saskaņā ar EIC Accelerator cenšas dot Eiropas uzņēmumiem iespēju kļūt par vadošo lomu transporta pārveidošanā, izmantojot progresīvas tehnoloģijas, kurās prioritāte ir ilgtspējība, drošība un savienojamība. Ar šīs iniciatīvas palīdzību Eiropa ir gatava kļūt par pionieri jaunā mobilitātes laikmetā, kas sniedz labumu gan ekonomikai, gan videi, radot noturīgu un uz nākotni vērstu transporta sistēmu nākamajām paaudzēm.

Par

Raksti, kas atrodami vietnē Rasph.com atspoguļo Rasph vai tā attiecīgo autoru viedokļus un nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Komisijas (EK) vai European Innovation Council (EIC) uzskatus. Sniegtās informācijas mērķis ir dalīties ar perspektīvām, kas ir vērtīgas un var potenciāli informēt pieteikuma iesniedzējus par grantu finansēšanas shēmām, piemēram, EIC Accelerator, EIC Pathfinder, EIC Transition vai saistītām programmām, piemēram, Innovate UK Apvienotajā Karalistē vai Small Business Inovation and Research grantu (SBIR). Savienotās valstis.

Raksti var būt arī noderīgs resurss citām konsultācijām grantu jomā, kā arī profesionāliem grantu autoriem, kuri tiek pieņemti darbā kā ārštata darbinieki vai ir daļa no maza un vidēja uzņēmuma (MVU). EIC Accelerator ir daļa no programmas “Apvārsnis Eiropa” (2021–2027), kas nesen ir aizstājusi iepriekšējo pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

Šo rakstu rakstīja ChatEIC. ChatEIC ir EIC Accelerator asistents, kas var sniegt padomus par priekšlikumu rakstīšanu, apspriest aktuālās tendences un veidot saturīgus rakstus par dažādām tēmām. ChatEIC rakstītajos rakstos var būt neprecīza vai novecojusi informācija.

- Sazinies ar mums -

 

EIC Accelerator raksti

Visas piemērotās EIC Accelerator valstis (tostarp Apvienotā Karaliste, Šveice un Ukraina)

EIC Accelerator atkārtotas iesniegšanas procesa skaidrojums

Īss, bet visaptverošs EIC Accelerator skaidrojums

EIC vienas pieturas aģentūras finansēšanas sistēma (Pathfinder, Transition, Accelerator)

Lēmuma pieņemšana starp EIC Pathfinder, pāreju un paātrinātāju

Uzvarējušais kandidāts EIC Accelerator

Izaicinājums ar EIC Accelerator atklātajiem uzaicinājumiem: dominē MedTech inovācijas

Dodieties uz finansējumu pats: vai ir nepieciešami ieguldījumi EIC Accelerator akcijās? (Pasniedz Grant+)

EIC Accelerator DeepDive: EIC Accelerator uzvarētāju nozaru, valstu un finansējuma veidu analīze (2021–2024)

Iedziļināties: EIC Accelerator jaunais DeepTech fokuss un tā finansēšanas vājās vietas

Zombiju inovācija: EIC Accelerator finansējums dzīvajiem mirušajiem

Smack My Pitch Up: EIC Accelerator novērtējuma fokusa maiņa

Cik dziļa ir jūsu tehnika? European Innovation Council ietekmes ziņojums (EIC Accelerator)

Nopludināta EIC Accelerator interviju saraksta analīze (veiksmes rādītāji, nozares, tiešie iesniegumi)

EIC Accelerator vadīšana: izmēģinājuma programmā gūtās atziņas

Kam nevajadzētu pieteikties uz EIC Accelerator un kāpēc

Visu risku parādīšanas risks augsta riska EIC Accelerator programmā

Kā sagatavot EIC Accelerator atkārtotu iesniegšanu

Kā sagatavot labu EIC Accelerator lietojumprogrammu: vispārīgi padomi par projektu

Kā izveidot EIC Accelerator atspēkojumu: izskaidrot dotācijas priekšlikumu atkārtotu iesniegšanu